J?ras transports.
P?rvad?jumu nodro?in??anai j?ras transportam ir daudznoz?res
saimniec?ba, kas sast?v no:
- flotes,
- j?ras ostas,
- remonta r?pn?cas.
At??ir?b? no ku?o?anas veida j?ras p?rvad?jumu sada?a uz ?r?jus
(?rvalstu) un iek??jus (kabot??a). Savuk?rt, ?rvalstu p?rvad?jumos
realiz?jas eksporta- importa kr?vu p?rvad?jumi un kr?vu p?rvad?jumi starp
?rvalstu ostiem.
Iek??jos p?rvad?jumos at??ir lielo un mazo kabot??u. Maza kabot??a -
ku?o?ana vienu vai divu j?ras baseinu robe??s. Liela kabot??a - ku?o?ana
starp j?ras ostiem, kas atrodas da?os baseinos, kas sadal?ti ar citu valstu
krastmalas teritorij?m.
J?ras transports realiz? galvenok?rt ?r?jas tirdzniec?bas kr?vu
p?rvad?jumus, k? ar? p?rvada citvalstu frakt?t?ju kr?vu. Abos gad?jumos
vi?? realiz? transporta pakalpojumu eksportu un izpildi svar?go funkciju:
piev?rst ?rvalstu val?tu un invest?cijas.
Priek?roc?bas:
- iesp?ja nodro?in?t masveida iek?- un starpkontinent?lu kr?vu
p?rvad?jumus;
- praktiski neierobe?ota izlai?anas iesp?ja j?ras ce?iem;
- relat?vi neliels degvielas un ener?ijas pat?ri?? uz produkcijas vien?bu;
- iesp?ja izmantot augstekonomisko floti ar lielo kr?vnes?bu (l?dz 5000 t.
tonn??a), kas dod relat?vi zemu p?rvad?jumu pa?izmaksu.
M?nusi:
- atkar?ba no hidrometeorolo?iskiem un navig?cijas apst?k?iem, kas izraisa
lielo d?kst?vi ziemas laik?;
- nepiecie?ams izveidot j?ras krastos sare???to ostas saimniec?bu, kas
prasa lielo kapit?lieguldin?jumus;
- ierobe?ota iesp?ja izmantot j?ras transportu iek?v?lstu p?rvad?jumos
tie?os j?ras p?rvad?jumi.
2.
Acu redzams, ka da??di noteikumi, kas tiek uzst?d?ti veicot ??du kr?vu
p?rvad?jumus:
- hener?lie (gabalkr?vas), kam piem?t da??die izm?ri, formas un
part?jam?ba;
- speci?lie gabalu – konteineri un rite?u tehnika;
- masu gabalu kr?vu lielas partijas – koki un met?ls;
- uzberamas – rudas, ogle, m?sli;
- ??idras – nafta, naftas produkti, ??mik?lijas, sa??idrin?tas g?zes;
- pasa?ieri – line?r? satiksme un kruiza ku?i?ana;
- pasa?ieri ar automa??n?m – pr?mu satiksme.
ir j?vest da??du ku?u tipa r??anai.
Gandr?z katrs tre?ais ku?is no pasaules tirdzniec?bas j?ras flotes
past?v no sev? tankeru vai ki?i uzberamas kr?vu p?rvad??anai. ?o divu tipu
ku?im ir 80% no kop?ja pasaules tirdzniec?bas flotes ton??a. Ku?u tipu
skaits ir jau vair?k par 100.
Ku?u sadal?jums pa tipiem ir ?oti sare???ts, jo ku?u at??iras p?c:
noteik?anas, ku?o?anas rajonu, energoier?ci, arhitekt?ras un daudziem
cietiem paz?mem.
Pamatpaz?me ir noteik?ana, ar vi?u ku?us sadala:
- pasa?ieru;
- transportu;
- zvejniec?bas;
- tehnisk?s flotes.
Z?m. 41.
T?l?k tiek apl?koti tikai transporta ku?i. Bez transporta flotes nav
iesp?jami starp kontinent?lie kr?vu p?rvad?jumi.
Pamatkravas, kas p?rvada:
1. Tanneru p?rvad?jumos: nafta un tas produkti, sa??idron?tas g?zes,
?imik?lijas, asfalts, v?ns, amonjaks, s?ra, etilus.
2. ?u?i – refri?er?tori: d?rz??i, ga?a, zivis.
3. Konteineru p?rvad?jumos: speci?las kr?vas.
4. Uzberamo kr?vu p?rvad?jumos: ogle u.c.
K? jau ir min?ts augst?k, ?olaik kop?jas pasaules kr?vu sadal?jums ir:
55% - ??iras kravas;
30% - uzbramas;
15% - hener?lie.
Tas noteica transporta ku?u sadal?jumu.
Tankers ap 50% no ekspluat?cijas laika pavada ostos zem iekrau?anas –
izkrau?anas oper?cijam. Transkontinent?lie naftas p?rvad?jumi realiz?
supertankeri ar ded. veitu ap 250 t.t.. Ta?u ?iem tankeriem nav sasniedzama
liel?ka ostu da?a un naftas sadal?jumu pa kontinentu realiz? tankeri ar
maz?kam izm?riem (ap 70 t.t.). Tank?ru flote ir ?oti b?stama apk?rt?jas
vides pies?r?o?anas d??.
Konteiner vedis – paredz?ts s?kkr?vu p?rvad??ana:
Dedveits ap 50 – 60 t.t. ?trums ap 30 “uzlov”.
Tas ir piln?gi atkl?tie ku?i ar l?kam, kas aiz visu kr?vas nodal?jumu,
kam bie?i ir ?ienai?a konstrukcija. Tas atvieglo iekrau?anu un samazina
d?kstavi
Z?m. 59.
. Uzberamo kr?vu p?rvad??anas ku?is p?rvada galvenok?rt graudu, og?i un
d??us rudus.
. Lihtervedis – ku?is, kas paredz?ts speci?lo negreud?jo?o konteineru
p?rvad??anai. Z?m. 130.
. Sauso kr?vu p?rvad??anas ku?is – koku, lopu, sm?gu kr?vu, citu kr?vu
p?rvad?sana.
Ku?i iekrau?anai un izkrau?anai paredz?ti speci?li apteikoti j?ras
krastmalas teritorijas. Tas past?v no sevi sare???to saimniec?bu, kas var
sadal?t uz:
Akvatoriju, piest?tnes, kr?vu p?rcel?anas meh?nismi, noliktavas, kr?vu
sadal??anas tehnika, dzelzce?i un autoce?i, doki u.c.
Atkar?b? no ostas pamatfunkcij?m ?eit ar? var b?t reida p?rsukn??anas
stacijas, cauru?vadu vai citu transporta ma??nu sist?mas, daudzie dienesti,
glab??anas tvertnes.
Osti izpilda sakares funkciju starp j?ras un iek??jam transportam.
Liela noz?me ir kr?vas pl?smas stabilit?tei un ilgumam, jo tas ietekm?
uz ostas, ku?niec?bas, ?r?jas tirdzniec?bas savstarp?ji saist?to att?st?bu.
J?ras ostu att?st?bas pamatvirzieni:
. Ku?u st?v??anas laika samazin??ana;
. Jauno piest?t?u un p?rkrau?anas kompleksu uzb?v??ana;
. Nodro?in?t glab??anas iesp?jams, kr?vas pl?smam palielin?ties;
. Pieostas r?pn?cas b?vlaukumu sagatavo?ana.
Pamatprobl?mas j?ras ostiem:
. Neliels akvatorijas dzi?ums, jo da?as ostas tiek izvietotas 50 – 100 km
att?lum? no j?ras un galvenok?rt ?pes grivas.
. ?auras vietas piebrauk?anas u?ie posmos, kas izraisa manevr??anas ?truma
samazin??anu un kop?jo laika zudumu palielin??anu.
. Jesp?ja apkalpot tikai tos ku?us, kuriem tiek paredz?tas piest?tnes,
celt?i u.c.
3.
P?rvad?jumu efektivit?ti nov?rt? ar pamatrad? t?ju pal?dz?b?m:
a) kr?vu apgroz?jums, miljard.t.km;
b) 1 t. kravai vid?jais p?rvad??anas att?lums;
c) kop?jais pasa?ieru skaits;
d) ekspluat?cijas ?trums, m/st.;
e) kravnes?bas izmanto?ana,%;
f) pe??a.
J?ras transport? ir frakts un tarifs.
Frakts – vienlaic?ga cena, kuru noteica l?gums starp frakt?t?ju –
transporta produkcijas p?rdev?ju un frakt?jam – pirc?jam un fiks?jas l?gum?
(?arter?) katr? noteikt? gad?jum?;
Frakts darbojas tikai ??m kr?vos nos?t?t?jam.
Tarifs – past?v?gi darbojo?a cena j?ras p?rvad?jumiem. Vi?? tiek
uzst?d?ts centraliz?ti, ir vien?ds visiem nos?t?t?jiem, kas izmanto j?ras
transportu..
Tarifs ietilpst:
1) Maksa par kravas p?rvad??anu;
2) Papildoper?cijas izdevumi
T = P + П, kur P – pa?izmaksa
П – pe??a.
At??ir pamat, iz?emuma un viet?jo tarifu.
J?ras transporta tarifu uzskaita ats?vi??i kabot??a un ?rv?lstu ku?niec?b?.
Kabot??as ku?o?anai ir divi l?meni tarifiem:
. kust?bas tarifs;
. st?v?jo??s tarifs,
kur? savuk?rt sadal?ti at??ir?ba no kr?vas, j?ras, ostas veidiem un
izvieto?anam.
Pamatdokuments, kas reglament? tarifus – «Kop?ja tarifu un statistiska
kravas nomenklat?ra».
Izmaksas: ?gunsdros?bas, ku?u, piestatnes, lamona.
Papildizmaksas: l?ku atver?ana, aizver?ana, buks?taja izmanto?ana,
?iftingu uzstad??ana, t?lru?u izmanto?ana un daudzie citi.
J?ras tirdzniec?bas ku?iem ir tr?kums:
Ku?is ilgi atmaks?jas. Lai ?trak to atmaks?t, var uzb?vet ku?i ar liel?ko
nestsp?ju, ta?u ku?u cena aug, jo liel?k?m ku?iem nepiecie?ama vair?k
jaud?ja sp?kas iek?rta, kas ir darga.
Bez tam, j?ras p?rvad?jumam piem?t neliels ?trums, jo iegremd?tiem
ku?iem ir «40-uzlovij» ?trum? robe??. Lai kust?ties ar liel?ko ?trumu,
nepiecie?ama liel?ka pamatdzin?ju jauda, vair?kie dagvielas pat?ri?i un
kr?jumi. Pamatdzin?ju jauda aug proporcion?li ku?u kust?bas ?trumam tre?aj?
pak?pe. Tap?c j?ras p?rvad?jumi ir l?n?ki, nek? avi?cijas un citas
transportas veidiem.
Ar? j?ras transports stipri pies?r?o apk?rt?jo vidi.
??idrie pie??r?ojumi: degviela, e??a, ljales un balasta ?de?i, dzese?anas,
mazg??anas ??idrumi un ?de?i, nafta un t?s produkti.
Cietie pies?r?ojumi: koks, met?ls, kr?su atlikumi, ku?u atkritumi, kr?vas
zidumi un atlikumi.
1973 gad? nosl?gta Starptautiska konvencija j?ras pies?r?ijumu
nover?anai ar j?ras ku?iem. ??j? konvencija formul?ti pras?bas un
noteikumi, virz?tie vides aizsardz?bai.
Baltijas j?ras aizsardz?bai nosl?gta re?ion?la konvencija, kas tiek
pie??mta 1974.g. Helsinkos.
?pes transports.
?pes transports ir svar?ga da?a valsts transporta sist?m?. ?pa?i liela
noz?me ir ?dens transporta masveida kr?va p?rvad?jumos: nafta, koks, maizes
kr?vos, ma??nas un b?vmateri?li.
Ped?j? laika ir tendencija ?dens transporta specializ??ana atsevi?ko
kravas veidu p?rvad??anai. Og?u un d?rze?u p?rvad??ana ir nepiecie?ami
uztur?t glaba?anas mitrumu un temperat?ru.
Vispla??k ?dens ttansports izmanto velkamo floti – bar?us, kas
paredz?ti b?ramkravam. Tas ?auj intensit?t p?rvad?jumus un samazin?t
velko?u skaiti.
?dens transports nodro?ina j?ras ostas apg?di ar masveida kravam.
Sare??itie ku?o?anas apst?k?i – mazs dzi?ums un platums – stipri
ierobe?oto iesp?ju izmantot ?des transportu mazaj?s ?pes.
Ar? tr?kums ir, jo nepiecie?ama piest?tne ar celtniem, dzelzce?i un/vai
autoce?i.
Vis?rt?kie meh?niskai apstr?dei ir konteineri un pak??u kravas. Bet
tiem ar? ir tr?kumi, jo konteineriz?cija un pak??u form??ana ir dargas
oper?cijas, tap?c nos?t?tajs cen?as to nedar?t, kas samazina ?dens
transporta ro?igumu.
Pamat?patn?bas:
1) Liela p?rvad??anas iesp?ja;
2) Neliela p?rvad?jumu pa?izmaksa (4< auto, 15-20< avia). Bar?u velko?anai
ir nepiecie?ama 10 reizes maz?ka jauda, nek? dzelzce?as;
3) Maz?kie (3-4 reizes) kapit?lieguld?jumi, nek? auto un dzelzce?a;
4) Maz?ks met?la pateri??rito?a sast?va ra?o?anai.
M?nusi:
1) L?kumains ce?? un liela dzi?umu vari?cija;
2) Darba periodiskums;
3) Kr?vas kust?bas mar?rutu pagarin??ana;
4) Neliels transport??anas ?trums (HES, tilti).
Tarifi ?pes transport? (kravas).
Tarifi kr?vas p?rvad??anai sadal?ti; pa p?rvad??anas veidiem (nafta un
t?s produkti, koku velko?ana, ku?u un citu l?dzek?u velko?ana), pa
nosut??anas veidiem (ku?u, konteineru, savieno?anas un s?kas), pa satiksm?m
(iek??ja ?dens, tie?a ?dens, ?pes un j?ras ce?i, ?rvalstu, intermod?lo).
Tarifu sh;emas kalpo par pamati tarifu maks?jumu noteik?anai. ?ie sh?mi
b?v?ti divos l?me?os:
1) S?kummaksa no 1 t. p?r minim?lo att?lumu 50 km;
2) Maksa par p?rvieto?anu 1 t. km.
Ar sh?mas numura palielin??anu palielin?jas 10% maks?jumu summa.
Sauso kravu p?rvad?jumos apr??inu izdara p?c 1 t.
Pamatdokuments ir Tar?fu kodekss.
Cauru?vadu transports (C. t.)
Ma?istr?lie cauru?vadi klasifice:
. Naftas vadi;
. Gazes vadi;
. Caurulvadi p?rtikas produktiem.
Cauru?vadi ?aura specializ?cija ir pamatat??ir?ba no citiem univers?lo
transporta veidiem. Ped?jos gados strauj: att?st?s univers?lais cauru?vadu
transports.
1. Naftas produktu cauru?vadu transports.
Naftas vads pastav no sevis celt?u kompleksu naftas un naftas produktu
transport??anai no ieguves vietas l?dz pat?r?t?jiem vai p?rkrau?anai.
Buv? ma?istr?lo, pievada – un ruj?lo c.v.
Ma?istr?lais c.v. – ar karu nafti transport? no ieg??anas viet?m l?dz
naftas p?rstrad??anas uz??mumiem< k? ar? p?rkrau?anas b?z?m, kas izvietoti
dz.c., ?pes un j?ras p?rlie?anas punktas, vai uz galveniem p?rs?kn??anas
stacijas.
Rup?lie c.v. , k? ar? r?pn?ec?bas un naftas b?zes c.v. paredz?ti
iek??jiem p?rs?kn??an?m.
Pievada c.v. kalpo naftas p?rvieto?anai no ieg??anas viet?m l?dz
naftas p?rstrad??anas r?pn?cam un naftas produktu no uz??mumiem l?dz
galveniem naftas produktu c.v.
??idro ?erme?u p?rs?kn??ana cauru?vada realiz? ar augstspiediena
lielas jaudas s?kniem, galv?nok?rt ar elektro piedzini, kas tiek uzstad?ti
p?rsukn??anas un galastacij?s.
Naftas p?rvados b?rzes samazin??anai caurules iek??jo virsmu apstr?da
ar plastikam, sve?iem, iee??o ar spirtu u.c.
Cauru?vadu tran?ejus ar dzi?umu l?dz 2,5 m apstr?da ar antikorrozijas
materi?liem (bitums, polihlorvinils, asbests u.c.). Lai paaugstin?tu
cauru?u meh?nisko ?patn?bu t? materi?la izstrad??anas laika ievest
pied?vus: hromu, n??els u.c. Vispla??k izmanto cauruli ar di?metru no 529
l?dz 1220 mm. Tas ir elektro metin?tie t?isn??vju caurulis.
Materi?la lielums, kas b?t p?rs?kn?ts ar ma?istr?lam cauru?vadiem
diennakt? stacion?r? re??m? p?c apre?in?to parametru optim?l?m
izmanto?anam, sauc par caurpl?des sp?ju. ?ad? spej? ir atkar?ga no cauruls
di?metra, p?rs?kn??anas stacijas jaudi, kas noteica ar? pl?smas ?trumu. Pie
caurules diametra 200, 720 un 1020 mm caurpl?des sp?ja sastav atbilsto?ai
1,15 un 45 mln.t. gad?. Pie?aujamais spiediens caurul? 64-75 atm., att?luma
starp p?rs?kn??anas stac?j?m no 100 l?dz 300 km.
Vissvar?gais raksturlielums ir cauru?vada ra?igums. T? ir produkta
lielums, kas tiek p?rs?kn?ts ar c.v. pal?dz?bam noteiktaj? laika posm?
(diennakts, m?ness, gads). M?sdien?gie naftas p?rvadi ar vienu l?niju var
transport?t desmitniekus naftas tonnus.
Ma?istr?lie c.v. sastav no:
. Line?ra da?a, kas savuk?rt sastav no cauru?vadi, sakaru l?nijas,
cauru?vaduelektroaizsardz?bas iek?rtes. Vi?u pastav apm?ram 70-75% no
cauru?vadu uzb?ves izmaksam.
. Apak?zemes un virszemes p?rejas caur ?dens ???rslim dzelzce?iem un
autoce?iem, pievadi autobaziem.
. Line?rie m?zgli, kas paredz?ti ma?istr?les posmu atsl?g?anai remont?m
u.c.; paral?lo vai ???rsl?niju savienojumi; ma?istr?lajas c.v. ne bie??k
k? p?c 25 km tiek uzstad?ta atsl?g?anas armat?ra (aizbidns).
. Virszemju – laukumu da?a, kas ietilpst galv?na un pal?gp?r?ukn??anas un
kompressoru stacijas, starpa un uzg?les uzpild??anas stacijas,
uzsild??anas punkti, m?jokli un kult?ras-saimniec?bas ?kas, noliktavas
u.c.
C.v. b?v??anas laik? cen?as izmantot caurules ar lielu di?metru.
Di?metra palielin??ana samazina p?rsukn??anas pa?izmaksu, kapit?l- un
materi?lietilp?bu.
Cauru?vadiem ar D=1020mm caurlai?anas iesp?ja 23 reizes vair?ka, nek?
cauru?vad?m ar D=300 mm. Met?la pateri??, apr??in?ts uz 1 mі p?rs?kn?ta
materi?la samazinas 6 reizes, kapit?lieguld?jumi - 3ч4 reiz?s.
C.v. transporta priek?roc?bas naftas un tas produktu p?rs?kn??anai
attiec?b? pret citiem transporta veidiem:
1. Caurules b?v??anas vienkar??ba un naftas produktu masu p?rs?kn??anas
iesp?ja.
2. Vair?k ?ss att?lums naftas produktu p?rs?kn??anai, nek? ?pes un
dzelzce?a transporta transport??anai.
3. Zema pa?izmaksa naftas transport??anai: 2 reizes maz?k, nek? ar ?dens
ce?iem un 3 reizes zem?k, nek? ar dzelzce?iem.
J?atcer?ties, k? teritori?la paz?me c.v. transport?m ir mazsvar?ga, jo
darba algas un elektroener?ijas izmaksas nav lielas.
Kopum? visas izmaksas c.v. transportam ir zem?kas, nek? citiem
transporta veidiem.
4. Naftas produktu saglab??anas nodro?in??ana, transport??anas process ir
piln?gi hermetisks.
5. Piln?gi automatiz?ti uzpild??anas, p?rsukn??anas un dren??a oper?cijas.
6. Maz?kie, nek? citiem transporta veidiem, kapit?lieguld?jumi un met?la
pateri?? vienai p?rvad?juma vien?bai.
7. Promb?tne (ja tiek izmantota izol?cija) negat?vas ietekmes apkartn?jai
videi.
8. Daudz vair?ks darba ra??gums, nek? dzelzce?os.
Svar?ga priek?roc?ba ir t?da, jo p?rs?kn??anas process ir
nep?rtraukts, k? ar? neliels person?la skaits, neatkar?ba no klimatiskiem
apst?k?iem.
Naftas produktu transport??ana ar c.v. atbr?vo dzelzce?as rito?o
sast?vu, ietaupa naudu un met?lu jaunas cisternas uzbuv??anai. ?patn?jais
dagvielas pateri?? p?rs?kn??anai ir 10-12 reizes maz?ks, nek? p?rvad??ana
ar dzelzce?am.
C.v. transporta galv?nie tr?kumi:
1. ?aura specialit?te.
2. Efekt?vai izmanto?anai ir nepiecie?ama nepartraukta un liela produktu
pl?sma.
3. Gr?ti p?rs?kn?t smagus naftas produktus (e??a, maz?ts).
2. G?zes c.v.
C. v. Ir vien?gas iesp?jamais g?zes transport??anai liel? att?lum?.
G?zes vadi sadala uz magistr?liem (ar kuriem g?ze tiek transport?ta no
ieg??anas iet?m l?dz g?zes sadal??anas punktiem) un viet?jiem.
G?zes caurules noguldas tran??jas vai vi?us izb?v? virs zemes
estakados.
Ma?istr?lo c.v. atkar?ba no g?zes darba spiediena sadala trijas klases.
Ma?istr?lie g?zesvadi, k? ar? naftas vadi sastav no line?ras da?as,
kompresoru stacijas, g?zes sadales stac?jas, g?zes regul??anas punktiem;
odoriz?cijas punktiem, g?zes att?r??anas un kalt??anas iek?rtam.
Kompresoru stacijas sadalas no galveniem un starpstac?jam. Galvenas
kompresoru stacijas g?ze tiek dz?s?ta, kamprim?ta att?r?ta no p?tek?iem.
Komprim??ana realiz?ta ar centrbedzes s?kniem ar piedzini no g?zes terb?nem
vai elektridzin?jiem.
Kompressoru stacijas izvietoti p?c 100 km. G?zes darba spiediens (max)
ir ~100 atm.
Pastav?gai g?zes padevei paredze g.v. apri??o?ana, pazemes g?zes
glabatuve uzbuv??ana, baipasie uzbuv??ana.
Tal?k g?zes caulu?vadu att?r??anas pamatvirzieni:
. Caurules ra?o?anas tehnolo?ijas pilnveido?ana, tas stipr?bas
palielin??ana;
. G?zes saimniec?bas automatiz??ana.
3. Univers?lais cauru?vadu transports.
Pasaul? eksist? vair?k neka 100 cauru?vadu, kas hidravliski vai
pneimatiski transport?: ogle, r?das, b?vmateri?li. Transport??anas ??idrums
– ?dens vai nafta, pneim?tiska veid? – gaiss.
. Hidrauliski transport?fosf?tes, dolom?ts. Darba ra??gums ir 1,5-2 reizes
vair?ks, nek? auto- vai dzelzce?u transportam, tas ir vair?k ekonomisks.
. Pneimatisks transports ?auj p?rvietos pla?u nomenklat?ru kr?vu. Ta?u ??s
transporta veids izmantots tikai tehnolo?isk?m vajadz?bam.
Дополнить из Урбах – логистика, рисунки
Energoapg?des l?nijas.
Energoapg?des varianti sal?dzin??ana:
4. G?zu transport??anai un cauru?vadiem, sal?dzin?jas ar
elektroener?ijas pasnieg?anai ir neliela priek?roc?ba.
5. Izdev?g?k ir p?rs?kn?t naftu, nek? pasniegt elektr?bu.
6. Izdev?g?k ir sniegt elektr?bu, nek? p?rvad?t og?e.
7. Augstkalorijas og?u p?rvad??ana ir izdev?g?ka, nek? elektr?bas
pasnieg?ana.
Acuredzams, ka elektr?bas ra?o?ana var b?t izdev?ga, sal?dzin?jos ar
energoresursu p?rvad??anai, jo liel?ka da?a resursiem pat?r?jas
elektroener?ijas ra?o?anai sag?des punktos
|
