Архив опросов
Ваш пол?
Время - это:
Вы:
Какая из вечных ценностей самая быстротечная:
Самая лучшая халява - это:
У вас за окном сейчас:
я люблю:
Я:

МЕТА - Украина. Рейтинг сайтов



Союз образовательных сайтов
Главная / Предметы / Страхование / Strahovanie


Strahovanie - Страхование - Скачать бесплатно


Latvijas Universit?te
                       Ekonomikas un vad?bas fakult?te
                              Finansu instit?ts



                                 Kursa darbs


                        studiju kurs?: Apdro?in??ana



      Apdro?in??anas b?t?ba, nepiecie?am?ba un pied?v?t?s iesp?jas.



                                  R?ga 2000

                                   Saturs



      Ievads
      1.Kravu apdro?in??ana
      2.Muitas nodevu un nodok?u apmaksas apdro?in??ana
      3.Za?? karte
      4.Automa??nas apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem
      5.Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem autotransport?
      6. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana
      7.?pa?uma apdro?in??ana
      7.1. Priv?t personu ?pa?uma apdro?in??ana
      8. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana
      9. Celtniec?bas risku apdro?in??ana
      10. ?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana
      11. P?rapdro?in??ana
      Secin?jumi un priek?likumi
      Izmantot?s literat?ras un avotu saraksts


                                   Ievads

      Apdro?in??ana, t?pat k? jebkur? cits  uz??m?jdarb?bas  veids  pak?auts
tirgus  pamatlikumam  -  piepras?jums  nosaka  pied?v?jumu.  T?dej?di   pats
apdro?in??anas bizness atkar?gs no sabiedr?bas  maks?tsp?jas  l?me?a  un  no
uztic??an?s  apdro?in??anas   sabiedr?b?m.   Atsevi??u   firmu   neveiksm?g?
finansi?l? darb?ba, piem?ram, “Polise”, negat?vi  iespaidoja  apdro?in??anas
sf?ras att?st?bu. Un tom?r, apdro?in??anas biznesam ir liela  loma  Latvijas
tirgus ekonomik?  un  tas  att?stas  ?oti  strauji.  Apdro?in??anas  pr?miju
apm?rs ir audzis, k? ar? audzis ir nosl?gto l?gumu skaits.
      Ir ?oti svar?gi pan?kt to, lai sabiedr?ba saprastu  ka  apdro?in??anas
bizness da??ji nosaka sabiedr?bas stabilit?ti un tas ir  atkar?gs  ne  tikai
no  iedz?vot?ju  maks?tsp?jas,  bet  ar?  no  likumdo?anas  un  kontrol?jo?o
strukt?ru  darba.  Pie  mums,  diem??l,  daudzi  likumi  tiek  pie?emti   ar
nov?lo?anos.  Piem?ram,  likuma  “Par  valsts   apdro?in??anas   uzraudz?bas
inspekciju” projekts bija sagatavots jau 1993.gad?,  bet  ministru  kabinets
to pie??ma aptuveni tr?s gadus v?l?k.
      Apdro?in??anas sabiedr?bu pied?v?to pakalpojumu kl?sts aug no gada  uz
gadu un klientiem  tiek  pied?v?tas  visda??d?k?s  iesp?jas,  visda??d?kaj?s
jom?s.
      Kursa darba m?r?is ir  izp?t?t,  k?das  iesp?jas  sabiedr?bai  pied?v?
apdro?in??anas tirgus, un k?da var b?t apdro?in??anas noz?me cilv?ka dz?v?.
      Lai  sasniegtu  izvirz?to  m?r?i,  autors  ir   izvirz?jis   sekojo?us
uzdevumus:
1) Pamatojoties uz pieejamo literat?ru izp?t?t apdro?in??anas noz?mi;
2) Izp?t?t da??du apdro?in??anas nozaru pied?v?t?s iesp?jas gan  juridisk?m,
  gan fizisk?m person?m;
3) Izstr?d?t priek?likumus.
      Darba  apjoma   ierobe?ojuma   d??   nav   iesp?jams   izp?t?t   visas
apdro?in??anas   pied?v?t?s   iesp?jas,   t?d??   tiks   p?t?ti    atsevi??i
apdro?in??anas veidi, kuri ir atlas?ti p?c autora izv?les.


      1.Kravu apdro?in??ana.

      Ikvienas kravas p?rvad?jums ir pak?auts da??diem riskiem, t?p?c kravas
nos?t?t?js  vai  sa??m?js  ir  ieinteres?ts,  lai  vi?a  pre?u   krava   t?s
transport??anas  laik?  tiktu  saglab?ta  bez   boj?jumiem   vai   zudumiem.
Iesp?jamos zaud?jumus var samazin?t, kravas  apdro?inot,  ta?u  nepiecie?ams
izv?l?ties  dro?u   sadarb?bas   partneri   –   apdro?in??anas   sabiedr?bu.
Konsult?jot apdro?in??anas jaut?jumos Apdro?in??anas  sabiedr?bai  ne  tikai
j?garant? kompens?cijas sa?em?ana kravas boj?jumu  vai  zaud?juma  gad?jum?,
bet ar? j?pal?dz klientam t?  biznes?.  Sabiedr?ba  sniedz  inform?ciju,  k?
uzlabot kravas transport??anas apst?k?us, k? samazin?t risku iesp?jam?bu  un
k?  pareizi  veikt   dokumentu   noform??anu,   iest?joties   apdro?in??anas
gad?jumam. Savlaic?gi uzs?kot kravas  apdro?in??anas  jaut?jumu  risin??anu,
iesp?jams nosl?gt abpus?ji  izdev?gu  un  veiksm?gu  apdro?in??anas  l?gumu.
L?gums r?p?gi j?sagatavo Lai var?tu  nosl?gt  kravu  apdro?in??anas  l?gumu,
klientiem ir j?sagatavo sekojo?i dokumenti:
      • pirk?anas p?rdo?anas l?gumu;
      • kravas transport??anas  pavadz?mi  –  konosamentu,  CMR  u.c.  (taj?
nor?d?ts transporta l?dzeklis un kravas sast?vs);
      • r??inu, kur? nor?d?ta kravas v?rt?ba;
      • uz??muma re?istr?cijas  apliec?bu  (juridisk?m  person?m)  vai  pasi
(fizisk?m person?m).
      ?oti svar?ga ir vieno?an?s ar klientu par to, k?di riski  tiek  segti,
jo  tas  ab?m  l?gumsl?dz?j?m  pus?m  pal?dz  izvair?ties  no  nevajadz?giem
p?rpratumiem. Risks j?nov?rt? prec?zi un piln?gi  Tikpat  saprotama  ir  ar?
nepiecie?am?ba  sabiedr?bai  ieg?t  p?c  iesp?jas  vair?k  inform?cijas  par
apdro?in?to kravu, kura pal?dz  prec?z?k  nov?rt?t  risku.  V?lams  iesniegt
??du inform?ciju un dokumentus:
      • krav? ietilpsto?o pre?u veidus, to iesai?ojumu, daudzumu un svaru;
      • k? krava tiks novietota transporta l?dzekl?,  piem?ram,  ku??  –  uz
kl?ja vai tilpn?, k? to nostiprina;
      • ku?a nosaukumu, ja iesp?jams – t? b?v??anas gadu,  karogu  utt.  (ja
kravu p?rvad? ar ku?i);
      • kravas  iekrau?anas,  p?rkrau?anas  un  izkrau?anas  vietas  (ostas,
pils?tas u.tml.);
      • zi?as par kravas v?rt?bu.
      Iesaka lab?ko risin?jumu Apdro?in?mos riskus nosac?ti  var?tu  iedal?t
div?s   grup?s,   un,   pamatojoties   uz   klienta   sniegto   inform?ciju,
apdro?in??anas   sabiedr?bas   kravu   apdro?in??anas   speci?listi   pal?dz
izv?l?ties  katram  p?rvad?jumam   atbilsto??ko   apdro?in??anas   variantu.
Vienk?r??kais  variants  aptver  kravas  apdro?in??anu  transporta  l?dzek?u
av?riju  gad?jumiem,  bet  visu  risku  apdro?in??ana  papildus  v?l  ietver
z?dz?bas, ?dens iedarb?bu uz kravu un t?s noskalo?anu no ku?a kl?ja,  kravas
boj?jumus, to iekraujot vai izkraujot, dabas katastrofas  un  citus  riskus.
Lielas un d?rgas kravas, kuras tiek  apdro?in?tas  par  iev?rojam?m  summ?m,
noteikti  papildus  v?lreiz  tiek  p?rapdro?in?tas  Anglijas,  V?cijas   vai
?veices apdro?in??anas komp?nij?s. P?rapdro?in??ana ?auj  iev?rojami  dro??k
justies ne tikai apdro?in?t?jam, bet ar?  klientam.  Izmanto  starptautiskus
noteikumus   Apdro?inot   kravu   p?rvad?jumus,    daudzas    apdro?in??anas
sabiedr?bas str?d? p?c citu valstu noteikumiem, piem?ram,  sabiedr?ba  BALTA
str?d? p?c Londonas Apdro?in?t?ju  Instit?ta  noteikumiem  (Institute  Cargo
Clauses), k? ar? p?c  sabiedr?bas  pa?as  izstr?d?tajiem  divu  veidu  kravu
apdro?in??anas noteikumiem. Londonas noteikumus  izmanto  galvenok?rt  kravu
p?rvad?jumu  apdro?in??an?  starpvalstu  tirdzniec?b?,   un   apdro?in??anas
polise  tiek  noform?ta  ang?u  valod?,  sabiedr?bas  izstr?d?tos   pielieto
p?rvad?jumos  pa  Latviju,  Baltijas  valst?m,  Baltkrieviju,   Ukrainu   un
Krievijas  Eiropas  da?u.  Apdro?in??anas  tarifus  nosaka  attiec?g?  riska
izv?rt?jums un p?rapdro?in??ana. Augsta riska pak?pe ir alkohola un  tabakas
izstr?d?jumu kravu p?rvad?jumiem uz Krieviju, k? ar? ku?u reisiem uz  ?friku
un Dienvidameriku (attiec?b? uz z?dz?bas riskiem). Svar?ga loma  starpvalstu
kravu   apdro?in??an?   ir   starptautiskajiem   tirdzniec?bas   noteikumiem
INCOTERMS, kuri reglament? p?rdev?ja un pirc?ja attiec?bas un nor?da,  kuram
no  vi?iem  ir  j?apdro?ina  krava,  un  tas  ir  j?iev?ro,  sl?dzot   kravu
apdro?in??anas  l?gumus.  Izdev?gi  noteikumi  p?rvad?jumiem   Latvij?   P?c
pasaules   praksei   atbilsto?iem   apdro?in??anas    principiem    darbojas
sabiedr?bas  izstr?d?tie  noteikumi  Preces  ce??,   kuri   atvieglo   kravu
p?rvad?jumu  apdro?in??anu  Latvijas  teritorij?.   Noteikumi   paredz,   ka
sabiedr?ba uz noteiktu laika posmu (m?nesi, pusgadu, gadu utt.)  ar  klientu
nosl?dz  l?gumu,  kur?,  balstoties  uz  savstarp?jo  uztic?bu,  dokument?la
atskaite  praktiski  nenotiek.   Polisi   noform?   p?c   klienta   sniegt?s
inform?cijas par to,  k?da  var?tu  b?t  p?rvad?jamo  pre?u  vid?j?  v?rt?ba
vienai kravai un ar? kravu kopapjoms  un  to  ?emot  v?r?,  tiek  apr??in?ta
apdro?in??anas pr?mija (maks?jums  par  apdro?in??anu).  Iesp?jama  papildus
apdro?in??ana  Saska??  ar  noteikumiem  Preces  ce??  sabiedr?ba  atl?dzina
zaud?jumus   kravas   da??jas   vai   piln?gas   boj?ejas    gad?jum?    t?s
transport??anas laik?, ko izrais?jis: –  ugunsgr?ks,  eksplozija;  –  v?tra,
zibens  sp?riens;  –  transporta  l?dzek?a  av?rija.  Kravu  var  apdro?in?t
papildus –  z?dz?bas  un  laup??anas  gad?jumam,  boj?jumu  gad?jumam  pre?u
iekrau?anas un izkrau?anas  laik?  no  automobi?a  un  citiem  riskiem.  Tas
notiek atsevi??i vienojoties un  ierakstot  to  ?pa?os  nosac?jumos  polis?.
?aj?   gad?jum?   apdro?in?juma   ??m?jam   b?s   j?iemaks?   ar?   papildus
apdro?in??anas pr?mija.  Apdro?in??anas  gad?jum?  zaud?jumu  summ?  iek?auj
(nep?rsniedzot apdro?in?t?s kravas v?rt?bu)  ar?  sapr?t?gus  izdevumus  par
kravas   gl?b?anas   darbiem.   Kravu   apdro?in??ana   kaimi?valst?s   Otri
sabiedr?bas   izstr?d?tie   Kravas   apdro?in??anas   noteikumi    paredz?ti
lieto?anai Latvij?, un polise tiek noform?ta latvie?u valod?, ta?u  tos  var
izmantot kravu p?rvad?jumu apdro?in??an?  Lietuv?,  Igaunij?,  Baltkrievij?,
Ukrain?  un  Krievijas   Eiropas   da??.   Saska??   ar   ?iem   noteikumiem
apdro?in?t?js atl?dzina zaud?jumus  kravas  da??jas  vai  piln?gas  boj?ejas
gad?jum?  transport??anas  laik?,  ko  izrais?jis  ugunsgr?ks,   eksplozija,
v?tra, zibens sp?riens, ku?a uzskrie?ana s?klim, t?  nogrim?ana,  transporta
l?dzek?a av?rija u.c. Kravu var apdro?in?t ar? z?dz?bas  un  citas  personas
prettiesiskas r?c?bas gad?jumam, speci?li par to vienojoties,  ierakstot  to
?pa?os  nosac?jumos  un   samaks?jot   papildu   pr?miju.   Visas   pras?bas
(pretenzijas),  kas  izriet  no  apdro?in??anas  l?guma  un  kas  iesniegtas
Latvijas   Republikas    likumdo?an?    paredz?tajos    termi?os,    izskata
apdro?in?t?js, k? ar? tiesa saska?? ar LR likumiem. Stabiliem un  uzticamiem
klientiem – atv?rt?  polise  Klientiem,  kuriem  kravas  j?nos?ta  regul?ri,
sabiedr?ba pied?v? nosl?gt apdro?in??anas l?gumu uz noteiktu laika  periodu(
praks?  visbie??k  uz  gadu),  t?d?j?di  samazinot   savus   administr?cijas
izdevumus, atvieglojot atskai?u  un  nor??inu  k?rt?bu,  k?  ar?  iev?rojami
ietaupot abu  pu?u  laiku.  Atv?rt?  polise  prasa  ?pa?u  apdro?in?t?ja  un
klienta savstarp?ju uztic?bu, t?p?c  ??du  pakalpojumu  sabiedr?bas  klienti
var sa?emt tikai p?c  ilgsto?as  sadarb?bas.  P?c  apdro?in??anas  l?guma  –
atv?rt?s polises – nosl?g?anas, uz  noteiktu  laiku(m?nesi,  pusgadu,  gadu)
visas l?gum? nor?d?t?s kravas ?aj?  laika  posm?  ir  apdro?in?tas.  Klients
sa?em apdro?in??anas  sabiedr?bas  veidlapas  –  kravu  deklar?cijas,  kuras
vi?am j?aizpilda n?ko?? m?ne?a  s?kum?.  Taj?s  j?ieraksta  inform?cija  par
visiem  notiku?ajiem  kravu  p?rvad?jumiem  iepriek??j?  m?nes?,   kuri   ir
apdro?in?ti  saska??  ar  ?o   apdro?in??anas   polisi.   Aizpild?to   kravu
deklar?ciju klients iesniedz sabiedr?b?,  kur  apr??ina  p?c  apdro?in??anas
polis? nor?d?t? tarifa kop?jo klienta apdro?in??anas pr?miju (maks?jumu  par
apdro?in??anu)  par  iepriek??jo  m?nesi.  Sabiedr?ba  pazi?o  klientam   ?o
maks?juma summu, un klientam t?  j?samaks?  l?dz  noteikt?  termi?a  beig?m.
J?r?kojas atbilsto?i l?gumam  Ja  kravas  p?rvad?juma  laik?  notiek  kravas
boj?jums vai zaud?jums  (iest?jas  apdro?in??anas  gad?jums),  apdro?in?juma
??m?jam  nekav?joties  j?zi?o   attiec?gaj?m   valsts   instit?cij?m:   ce?u
policijai, ugunsdz?s?jiem, policijai,  k?  ar?  j?pazi?o  apdro?in?t?jam  un
neatkar?gajiem   kravu   ekspertiem,   kas   nodarbojas   ar   starpgad?juma
izmekl??anu un dokument?ru noform??anu, k? ar?  r?p?jas,  lai  vain?g?  puse
atl?dzin?tu radu?os zaud?jumus. Apdro?in??anas  ??m?jam  nepiecie?ams  veikt
ar? visus iesp?jamos  pas?kumus  kravas  t?l?kas  boj??anas  vai  nozag?anas
nov?r?anai.  Kravas  apdro?in??anas  gad?juma   izskat??anai   apdro?in?juma
??m?jam apdro?in??anas sabiedr?bai  j?iesniedz  visa  apdro?in??anas  l?gum?
min?t? dokument?cija. J?m??ina samazin?t zaud?jumus  Londonas  Apdro?in?t?ju
Instit?ta noteikumiem atbilsto?ais pre?u glab?t?ja  pien?kumu  pants  Bailee
Clause nosaka, ka apdro?in?juma  ??m?ja  vai  vi?a  a?entu  pien?kums  visos
gad?jumos ir veikt t?dus sapr?t?gus pas?kumus, kuru m?r?is  ir  nov?rst  vai
samazin?t zaud?jumus, k? ar? nodro?in?t visu ties?bu  realiz?ciju  attiec?b?
uz p?rvad?t?jiem, uzglab?t?jiem vai k?du citu tre?o  personu.  Apdro?in?juma
??m?jam 1) j?piesaka pretenzija p?rvad?t?jiem, ostas dispe?eriem vai  citiem
uzglab?t?jiem  par  jebkuru  iztr?ksto?o  iesai?ojuma  vien?bu,   izmantojot
noteiktu v?stules paraugu.  2)Sa?emot  preces  ap?aub?m?  st?vokl?,  nek?dos
apst?k?os neapstiprin?t (iz?emot rakstisku  protestu),  ka  preces  sa?emtas
bez jebk?diem iebildumiem.
3) Izmantojot  p?rvad?jumos  konteinerus,  j?seko,  lai  konteinerus  un  to
  plombas nekav?joties p?rbaud?tu  atbild?ga  amatpersona.  Ja  pieg?d?tais
  konteiners ir boj?ts vai bez plomb?m, vai t?s  boj?tas,  sav?d?kas,  nek?
  nor?d?ts p?rvad?juma dokumentos, attiec?gi j?noform?  kravas  pie?em?ana.
  Visas boj?t?s un neatbilsto??s plombas j?saglab? turpm?kai p?rbaudei.
      4)Ja ir redzami jebk?di boj?jumi vai zudumi,  nekav?joties  j?pieprasa
p?rvad?t?jiem vai pre?u glab?t?jiem kravas apskate un j?iesniedz  pretenzija
p?rvad?t?jiem vai pre?u glab?t?jiem  par  jebkuru  ??d?  apskat?  konstat?to
zaud?jumu vai boj?jumu.
      5)Par  boj?jumiem  vai  zudumiem,  kuri  nav  biju?i   redzami   pre?u
sa?em?anas laik?, rakstiski j?pazi?o p?rvad?t?jiem vai pre?u  glab?t?jiem  3
dienu laik? p?c pre?u sa?em?anas.
      Apdro?in?juma ??m?ja vai  vi?a  a?entu  pien?kums  ir  ar?  nodro?in?t
regresa ties?bu saglab??anu pret p?rvad?t?ju vai jebkuru citu pusi, kura  ir
atbild?ga par zudumiem vai boj?jumiem apdro?in?taj?m prec?m.  J?iev?ro  visi
noteikumi Pre?u sa??m?jiem un vi?u a?entiem b?tu v?lams iepaz?ties ar  ostas
vad?bas  izstr?d?tajiem  noteikumiem  pre?u  izkrau?anas  ost?.   Pretenziju
iesnieg?anas  gad?jum?  pret  p?rvad?t?jiem  un  cit?m  person?m  atbilsto?i
p?rvad??anas noteikumiem nedr?kst  piem?rot  pras?bu  noilguma  termi?u.  Ja
pretenziju vai jebkurus  p?rvad?t?ju  piepras?tos  dokumentus  nevar  sa?emt
noteiktaj? laika period?, p?rvad?t?ji j?l?dz  to  pagarin?t,  bet,  ja  vi?i
nev?las to  dar?t,  j?zi?o  apdro?in??anas  sabiedr?bai  un  j?vienojas  par
turpm?ko r?c?bu. Atl?dz?bas sa?em?ana Klientam j?r??in?s  ar  to,  ka  tikai
?oti retos gad?jumos apdro?in??anas atl?dz?bu iesp?jams  sa?emt  uzreiz  p?c
apdro?in??anas  gad?juma.  Parasti  t?  tiek  izmaks?ta  p?c  apdro?in??anas
gad?juma  konstat?cijas,  un  visu  polis?  paredz?to  dokumentu  sa?em?anas
(iesniegums, ofici?las iest?des izzi?a par notiku?o ar kravu, citi  papildus
dokumenti par kravu, ar? neatkar?go kravas ekspertu ofici?ls  zi?ojums).  Ja
pras?bas  izskat??anas  laik?   apdro?in?t?jiem   vai   vi?u   a?entiem   ir
neskaidr?bas  par  regresa  ties?bu  p?r?em?anu  pret  p?rvad?t?jiem,  pre?u
glab?t?jiem u.c. person?m, tad  apdro?in?t?ji  var  piepras?t  apdro?in?juma
??m?ju vai vi?a a?entus parakst?t cesijas veidlapu.


      2. Muitas nodevu un nodok?u apmaksas apdro?in??ana.

      Tas ir oblig?ts visiem kravu p?rvad?t?jiem, kuri ieved preces Lietuvas
Republik?  vai  veic  tranz?ta  p?rvad?jumus   caur   Lietuvas   teritoriju.
Apdro?in?tais objekts ir  muitas  proced?ru  izpild??ana  likum?  noteiktaj?
k?rt?b?,  apmaks?jot  visus  noteiktos  nodok?us  un  muitas   nodevas.   ??
apdro?in??ana ir sp?k? pre?u tranz?ta gad?jum?, pre?u  ?slaic?gas  ieve?anas
un izve?anas gad?jum?,  preces  ?slaic?gi  ievedot  vai  izvedot  p?rstr?des
nol?k?,  glab?jot  t?s   muitas   noliktav?,   k?   ar?   pre?u   eksportam.
Apdro?in?juma summa ir ne augst?ka par atbilsto?o nodok?u un  muitas  nodevu
apjomu un to izmaks? Lietuvas Republikas  Muitas  departamentam  saska??  ar
apdro?in??anas   gad?jum?    uzr?d?tajiem    dokumentiem.    Gad?jum?,    ja
apdro?in?juma ??m?js nav nomaks?jis nepiecie?amo summu vai nomaks?jis  tikai
da?u no t?s, apdro?in??anas sabiedr?ba  segs  atliku?o  da?u.  Tarifa  likme
muitas nodevu un nodok?u  apmaksas  apdro?in??anai  ir  l?dz  5%  no  muitas
nodevas apjoma.


      3. Za?? karte.

      Za??  karte  –  braucieniem  uz  ?rzem?m.  Za??  karte  ir  motoriz?t?
transporta  l?dzek?a  vad?t?ja  civiltiesisk?s   atbild?bas   apdro?in??anas
polise. T? ir vad?t?ja atbild?bas apdro?in??ana par citai personai  vai  t?s
mantai nodar?to kait?jumu. Za?? karte ir sp?k?  valst?s,  kas  pievienoju??s
Za??s kartes konvencijai. Ja Za??s kartes ?pa?nieks ir izrais?jis  satiksmes
negad?jumu k?d? no konvencijas valst?m (iz?emot savu m?tnes zemi), tad  vi?a
viet?   kompens?ciju   satiksmes   negad?jum?   cietu?ajai    pusei    maks?
apdro?in?t?js. Kompens?cijas veidu un apm?ru regul? t?s valsts  likumdo?ana,
kur?   noticis   satiksmes   negad?jums,   daudz?s   valst?s   apdro?in?t?ja
izmaks?jam?s atl?dz?bas apm?rs nav ierobe?ots.  Za??  karte  nedod  ties?bas
t?s ?pa?niekam sa?emt kompens?ciju par sava motoriz?t?  transporta  l?dzek?a
remonta izdevumiem, t?p?c ieteicams papildus apdro?in?t  ar?  to  transporta
l?dzekli, ar kuru Za??s kartes ?pa?nieks izbrauc uz ?rzem?m. Za?o karti  var
ieg?d?ties laika periodam  no  15  dien?m  l?dz  1  gadam:  Eiropas  valst?m
kopum?, k? ar? atsevi??i Polijai.


      4. Automa??nas apdro?in??ana boj?juma gad?jumam.

      Automa??nas boj?jumu gad?jumam apdro?in??anas sabiedr?ba BALTA pied?v?
divus apdro?in??anas pamatveidus.  Viens  ir  izdev?g?ks  jaun?m  un  d?rg?m
automa??n?m,  otrs  vair?k  piem?rots  lietotu  automa??nu   apdro?in??anai.
Automa??nu  apdro?in??ana  vis?  pasaul?  ir  ?oti  riskants  apdro?in??anas
veids. Latvij? riska faktoriem j?pieskaita  ar?  slikt?  ce?u  kvalit?te  un
autovad?t?ju zemais kult?ras l?menis. Nav nosl?pums, ka Latvij?  da?u  marku
un  mode?u  automa??n?m  ir  palielin?ts  risks  b?t  nozagt?m  vai   iek??t
satiksmes negad?jum?. Lietotas  automa??nas  nov?rt?  kop?gi  Apdro?in??anas
noteikumi  lietot?m  automa??n?m   paredz   proporcion?lo   atl?dz?bu,   kas
pamatojas  uz  vieno?anos  starp  apdro?in?juma  ??m?ju  un   apdro?in??anas
sabiedr?bu  par  apdro?in?juma   summas   izv?li.   ?aj?   gad?jum?   katrai
automa??nas deta?ai ir zin?ms  ?patsvars  apdro?in?juma  summ?,  un  klients
pats var noteikt  ?o  saska?ot?s  summas  apm?ru,  lai  iesp?jam?s  av?rijas
gad?jum?  ieg?tu  sev  v?lamo  atl?dz?bu  naud?.  Par  apdro?in?juma  summas
lielumu abas  puses  vienojas,  ?emot  v?r?  da??dus  automa??nu  katalogus,
cenr??us un  visp?r?jo  tirgus  konjunkt?ru.  Apdro?inot  vienu  automa??nu,
apdro?in??anas polise klientam var  tikt  izrakst?ta  uz  vietas  un  l?gums
uzreiz st?jas  sp?k?.  Nosl?dzot  liel?ku  l?gumu,  piem?ram,  ar  juridisku
personu, nepiecie?ams r?p?g?ks  sagatavo?anas  darbs.  Vid?j?  tarifu  likme
vieglo automa??nu apdro?in??anai boj?jumu gad?jum?  ir  apm?ram  2,5%–6%  no
apdro?in?juma summas, kravas automa??n?m t? ir 2%–5%.  Atl?dz?ba  atbilsto?i
re?lajiem zaud?jumiem Otrs apdro?in??anas  veids  boj?jumu  gad?jum?  paredz
atl?dz?bu atbilsto?i re?lajiem zaud?jumiem,  apmaks?jot  remontu  attiec?g?s
automa??nas markas d?lera servisa t?kl? vai  cit?  autoservis?,  ja  par  to
pan?kta attiec?ga vieno?an?s starp  klientu  un  apdro?in??anas  sabiedr?bu.
Jebkur?  gad?jum?  sabiedr?bai  noteico?ais  faktors  ir   teicama   remonta
kvalit?te un jebkura autodarbn?ca to nodro?in?t  nevar.  Ja  klients  v?las,
iesp?jama atl?dz?bas sa?em?ana naud? atbilsto?i neatkar?gas ekspertu  firmas
kalkul?cijas aktam. V?rt? eksperti Jaun?ku vai  d?rg?ku  automa??nu  v?rt?bu
sabiedr?ba nosaka p?c pirk?anas — p?rdo?anas  dokumentiem  vai  ar?  izmanto
neatkar?gas ekspertu firmas v?rt?jumu, ta?u  jebkur?  gad?jum?  nov?rt?jumam
j?b?t   pie?emamam   ab?m   pus?m.   Atkar?b?   no   automa??nas   v?rt?bas,
apdro?in??anas sabiedr?ba nosaka apdro?in?juma summu un iesaka, pret  k?diem
riskiem to b?tu v?lams apdro?in?t.  Automa??na  tiek  apskat?ta  —  vai  nav
iepriek??ji boj?jumi, sal?dzin?ti numuri, p?rbaud?ta signaliz?cijas  esam?ba
utt. Ekspertu firma nav saist?ta ar k?du no apdro?in??anas  sabiedr?b?m  vai
autotirgot?jiem,  t?p?c  var  nov?rt?t  automa??nu,   ?emot   v?r?   vid?jos
statistiskos  datus  par  noveco?anos  u.c.  faktorus.  Eksperti  veic   ar?
boj?jumu nov?rt??anu iesp?jam?s av?rijas gad?jum?,  un  prakse  liecina,  ka
apr??in?t? summa ir ?oti tuvu remonta izmaksai, k?da  t?  b?tu  autoriz?taj?
servis?.  Kontrol?  remontdarbu  gaitu  Apdro?in??anas  sabiedr?ba  kontrol?
remontdarbu  izpildi,  jo  vienm?r  past?v  iesp?ja,  ka  remontdarbu  laik?
atkl?jas  da??di  sl?ptie  defekti,  kurus  nevar  redz?t  pirm?s   ekspertu
apskates laik?  un  kuri  j?apmaks?  papildus.  Atkl?jot  sl?ptos  defektus,
remontdarbi  tiek  aptur?ti  un   izsaukts   p?rst?vis   no   apdro?in??anas
sabiedr?bas,  kura  kl?tb?tn?  defekti  tiek  iek?auti  kalkul?cijas   akt?.
Apdro?ina pret  z?dz?b?m  Komplekt?  ar  automa??nu  apdro?in??anu  boj?jumu
gad?jum? tiek  pied?v?ta  automa??nu  apdro?in??ana  to  z?dz?bas  gad?jum?.
Atkar?b? no  automa??nas  v?rt?bas  var  tikt  piepras?ta  da??das  dro??bas
pak?pes pretaizbrauk?anas iek?rtu  uzst?d??ana.  To  esam?ba  var  pazemin?t
apdro?in??anas tarifus. Vid?j? likme (av?rija un z?dz?ba) vieglo  automa??nu
apdro?in??anai ir apm?ram 7,5%  –  12  %  no  apdro?in?juma  summas,  kravas
automa??nu  apdro?in??anas  tarifi  ir  4  –  7%.  Par   negad?jumu   j?zi?o
nekav?joties  Iest?joties  apdro?in??anas   gad?jumam,   par   to   j?pazi?o
attiec?gajai  valsts  instit?cijai   —   ce?u   policijai,   policijai   vai
ugunsdz?s?jiem. Ja ce?u satiksmes negad?jum?  nav  cietu?i  cilv?ki  un  nav
boj?ts  cit?m  person?m  piedero?ais   ?pa?ums,   sabiedr?ba   var   pie?emt
pieteikumu apdro?in??anas gad?juma  izskat??anai,  negaidot  ce?u  policijas
izzi?u.


      5. Apdro?in??ana nelaimes gad?jumiem transport?.

      Vad?t?ja  un  pasa?ieru  apdro?in??ana  nelaimes   gad?jumiem   paredz
atl?dz?bu izmaksu sakar?  ar  nelaimes  gad?jumu  -  p?k??u,  negaid?tu,  no
apdro?in?t?s  personas  gribas  neatkar?gu  notikumu,   kas   apdro?in?tajai
personai rad?jis  miesas  boj?jumus  br?d?,  kad  t?  ir  atradusies  polis?
nor?d?taj? transporta l?dzekl?.
      Apdro?in??anas sabiedr?bas pied?v? apdro?in??anu  nelaimes  gad?jumiem
un to rad?taj?m sek?m (apdro?in?t?s personas n?ve, ?erme?a  locek?a  zudums,
p?rejo?a darbnesp?ja utt.), ietverot nelaimes  gad?juma  rad?to  medic?nisko
izdevumu apdro?in??anu.

Apdro?in?juma ??m?js var izv?l?ties apdro?in?juma summas apm?ru,  no  kuras,
iest?joties apdro?in??anas  gad?jumam,  saska??  ar  atl?dz?bas  noteik?anas
tabulu procentu?li  tiks  noteikta  apdro?in??anas  atl?dz?ba.  Ja  nelaimes
gad?juma sekas nav nor?d?tas atl?dz?bas noteik?anas  tabul?,  tad  atl?dz?ba
tiek apr??in?ta p?c p?rejo?as piln?gas darbnesp?jas  perioda  ilguma,  kuras
c?lonis ir nelaimes gad?jums.
      Apdro?in?juma  ??m?js  var  izv?l?ties  personu   skaitu,   kas   tiks
apdro?in?ti nelaimes gad?jumam, konkr?t? transporta l?dzekl?.  Apdro?in?juma
summu (maksim?lo atbild?bas apm?ru), no kuras  procentu?li  tiek  apr??in?ta
apdro?in??anas atl?dz?ba, var izv?l?ties robe??s no 500Ls l?dz 25 000 Ls.
      Apdro?in??anas pr?mija ir atkar?ga no klienta izv?l?t?s  apdro?in?juma
summas (maksim?l? atbild?bas apm?ra), k? ar? no personu skaita,  kuras  tiek
apdro?in?tas.
      * NELAIMES GAD?JUMS ?o noteikumu izpratn?  noz?m?  p?k??u,  negaid?tu,
neparedz?tu, no apdro?in?t?s personas gribas neatkar?gu notikumu,  kas  rada
miesas  boj?jumus,  t.i.  ievainojums  (sists,  griezts,  durts),  kas   var
komplic?ties ar satricin?jumu, me???jumu, l?zumu utt..



      6. Ce?ojumu medic?nisk? apdro?in??ana.

      Dodoties ?rzemju ce?ojum?, ir izdev?gi apdro?in?t iesp?jamos izdevumus
par  neatliekamiem  medic?niskiem  pakalpojumiem  p?k??as  saslim?anas   vai
traumas rezult?t?, k? ar? izdevumus par repatri?ciju.  Ce?ojumu  medic?nisk?
apdro?in??ana  ir  oblig?ta,  dodoties   uz   V?ciju,   Franciju,   Sp?niju,
Portug?li,  Be??iju,   N?derlandi   un   Luksemburgu.   Apdro?in??ana   sedz
sapr?t?gus  nepl?notus  izdevumus  par  viesn?cas  numura   apmaksu,   gaisa
sanit?r?  transporta  ?ri,   k?   ar?   izdevumus   par   mirst?go   atlieku
transport??anu uz past?v?go dz?ves vietu. Par  atbilsto?u  papildus  samaksu
ir iesp?jams apdro?in?ties akt?v?s atp?tas laik? – k?pjot kalnos,  sl?pojot,
braucot ar velosip?du  utt.  Var  ieteikt  papildus  apdro?in?ties  nelaimes
gad?jumam, kad tiek atl?dzin?ts par palieko?u  invalidit?ti.  Apdro?in??anas
summa uz Eiropas valst?m ir 60 000 ASV  dol?ru,  bet  uz  ASV  un  Kan?du  –
100 000  ASV  dol?ru.  Dodoties  uz  valst?m,   kur   ce?ojumu   medic?nisk?
apdro?in??ana  nav   oblig?ta,   ir   iesp?jams   ieg?d?ties   polises   par
apdro?in?juma summu 10 000 ASV dol?ru un 25 000 ASV dol?ru.


      7. ?pa?uma apdro?in??ana.

      Apdro?in?t ?pa?umu var gan  t?  ?pa?nieks,  gan  ?pa?nieka  pilnvarota
persona, ta?u atl?dz?bas sa??m?js jebkur? gad?jum? var b?t tikai  ?pa?nieks.
Apdro?in?juma  summa  nedr?kst  p?rsniegt  ?pa?uma  v?rt?bu.  Apdro?in??anas
l?gumu var nosl?gt tikai tad, ja tas ir izdev?gs ab?m l?gumsl?dz?j?m  pus?m.
Sabiedr?bai uz?emoties atbild?bu ir j?zina, par  k?du  naudas  summu  t?  ?o
atbild?bu uz?emas. Klientam savuk?rt ir j?zina, k?du atl?dz?bu vi??  sa?ems,
iest?joties  apdro?in??anas  gad?jumam,  t?p?c  sabiedr?bas   pien?kums   ir
inform?t klientu, k?du apdro?in??anas produktu vi??  ir  nopircis.  Nenosaka
?pa?uma tirgus  cenu  ?kas  atjauno?anas  v?rt?bu  parasti  neiespaido  ?kas
atra?an?s vieta un to nevar sal?dzin?t ar nekustam? ?pa?uma tirgus cenu.  Ir
mald?gs uzskats, ka nelielu koka vasarn?cu  pie  j?ras  var  apdro?in?t  par
liel?ku summu, nek? m?ra m?ju Latgal?,  jo  ?o  vasarn?cu  iesp?jams  p?rdot
iev?rojami d?rg?k. Sabiedr?ba neapdro?ina  gruntsgabalu,  bet  gan  ?pa?umu,
kur? atrodas uz ?? gruntsgabala t? atjauno?anas  v?rt?b?.  Ja  apdro?in?tais
objekts  aiziet  boj?,  tad,  sa?emot  atl?dz?bu,  to  var?s  atjaunot  t?d?
st?vokl?, k?d?  tas  bija  pirms  nelaimes.  Parasti  p?rkot  apdro?in?jumu,
cilv?ks cen?as samaks?t p?c iesp?jas maz?k, piem?ram, ?pa?umu, kura  v?rt?ba
var?tu b?tu miljons latu, vi?? cen?as  apdro?in?t  par  500  000  latu.  Tas
noz?m?,  ka  ?pa?ums  ir  apdro?in?ts  tikai  par  pusi  t?   v?rt?bas   un,
iest?joties apdro?in??anas gad?jumam, klients var?s sa?emt  atl?dz?bu  tikai
50% apm?r? no ?pa?uma re?l?s v?rt?bas. Atjauno?anas v?rt?b? parasti  iev?rt?
nolietojumu, k?ds ir ?kai, mantai vai  tehnolo?isk?m  iek?rt?m.  Nolietojumu
parasti nosaka normat?vie  akti,  ta?u  iesp?jams  ar?  neatkar?gu  ekspertu
nov?rt?jums. Izv?rt? objektu dab? P?c iepaz??an?s ar klientu un vi?a  r?c?b?
eso?o dokument?ciju, apdro?in??anas sabiedr?bas  darbinieki  dodas  apskat?t
un v?rt?t ?pa?umu. Klienta kl?tb?tn? tiek veikta  objekta  apskate,  objekta
un risku nov?rt??ana,  izskaidroti  apdro?in??anas  noteikumi.  Klients  var
izv?l?ties, pret kuru no iesp?jamajiem riskiem  vi??  grib  apdro?in?t  savu
?pa?umu. ?ku apdro?in??an? pamattarifs var sv?rst?ties no 0,25%  lieliem  un
dro?iem objektiem l?dz 1,5% ?k?m, kuras ir ?pa?i apdraud?tas.  Apdro?in??ana
ietver 

назад |  1  | вперед


Назад


Новые поступления

Украинский Зеленый Портал Рефератик создан с целью поуляризации украинской культуры и облегчения поиска учебных материалов для украинских школьников, а также студентов и аспирантов украинских ВУЗов. Все материалы, опубликованные на сайте взяты из открытых источников. Однако, следует помнить, что тексты, опубликованных работ в первую очередь принадлежат их авторам. Используя материалы, размещенные на сайте, пожалуйста, давайте ссылку на название публикации и ее автора.

281311062 © il.lusion,2007г.
Карта сайта