pilnu risku “bu?eti” - ugunsnelaimi, dabas stihijas, z?dz?bas,
laup??anu, vand?lismu, in?enierkomunik?ciju boj?jumus u.c. Riska l?meni var
pazemin?t Apr??inot apdro?in??anas pamattarifu, sabiedr?ba izstr?d?
rekomend?cijas riska l?me?a pazemin??anai. T?s ietver da??du
organizatorisku, in?eniertehnisku pas?kumu realiz?ciju un, ja klients l?dz
noteiktam termi?am izpilda rekomend?cijas, tarifs var tikt samazin?ts. Tas
ir izdev?gi ab?m l?gumsl?dz?j?m pus?m. Pirmk?rt, apdro?in?juma ??m?js
tarifu samazin??an? ietaup?tos l?dzek?us var ieguld?t t? dro??bas
palielin??anai, savuk?rt sabiedr?ba apdro?ina dro??ku objektu. Ja riska
l?menis ir p?r?k augsts un netiek veikti pas?kumi t? pazemin??anai,
sabiedr?ba var neuz?emties objekta apdro?in??anu. Da?a riska j?uz?emas
pa?am Nosl?dzot l?gumu, klientam ir j?uz?emas zin?ms pa?a risks. Tas gan
disciplin? klientu, gan nov?r? gad?jumus, kad pie apdro?in??anas
sabiedr?bas grie?as par katru s?kumu, savstarp?ji trauc?jot vienam otru. Jo
liel?ks tiek ?emts pa?a risks, jo liel?k? m?r? var tikt samazin?ts
apdro?in??anas tarifs. Ja iepriek??j? apdro?in??anas period? nav biju?as
apdro?in??anas izmaksas, apdro?in?juma ??m?jam apdro?in??anas maks?jumus
var samazin?t. Apdro?in??anas maks?jumus klients var maks?t pa da??m.
Parasti l?gums tiek sl?gts uz vienu gadu, vienojoties par t?l?ku
apdro?in??anu. Iz??muma k?rt? termi?us p?c klienta v?lmes var samazin?t,
ta?u tas sad?rdzina pakalpojumu. Apdro?in??anas l?gums st?jas sp?k?
n?kamaj? dien? p?c l?gum? paredz?t?s apdro?in??anas pr?mijas samaks??anas,
ja l?gum? nav paredz?ts cit?di. Manta j?apdro?ina atsevi??i dz?vokl? vai
?k? eso?? manta ir j?pdro?ina atsevi??i. Sabiedr?ba apdro?ina mantu
dz?vok?os un personiskaj?s m?j?s, biroju, veikalu un ra?o?anas telp?s.
Sabiedr?bas atbild?ba par ugunsgr?k? radu?os boj?jumu atl?dz?bu neietver
mantu, par kuras boj?jumiem apdro?in??anas atl?dz?bu paredz ?ku
apdro?in??ana. Apdro?in?taj? mant? netiek ieskait?ti re?istr?cijai
pak?autie motoriz?tie transporta l?dzek?i, ja klienta nodarbo?an?s nav
saist?ta ar ?o l?dzek?u ra?o?anu, remontu vai tirdzniec?bu.
7.1.Priv?tpersonu ?pa?uma apdro?in??ana.
|?ku apdro?in??ana |
|?pa?uma ties?bas uz ?k?m (privatiz?tu dz?vokli) apstiprina viens no ?iem |
|dokumentiem: nekustam? ?pa?uma v?rt??anas biroja lieta, pirkuma-p?rdevuma |
|l?gums, kur? apstiprin?ts Zemesgr?matu noda??, mantojuma ties?bu |
|apstiprino?i dokumenti, pa?vald?bas l?mums par ?kas denacionaliz?ciju un |
|t?s pie?em?anas-nodo?anas akts un tml. P?c iepaz??an?s ar klientu un vi?a |
|r?c?b? eso?o dokument?ciju sabiedr?bas darbinieks veic ?pa?uma apskati un |
|nov?rt??anu, vienojoties ar apdro?in?juma ??m?ju par apdro?in?juma summas |
|lielumu un apdro?in??anas riskiem (gad?jumiem). ?kas var apdro?in?t |
|atjauno?anas v?rt?b? (ja to nolietojums nep?rsniedz 30%) un faktiskaj? |
|v?rt?b?. Atjauno?anas v?rt?ba - tie ir izdevumi, kas nepiecie?ami, lai |
|uzb?v?tu t?da pa?a tipa, izm?ru un kvalit?tes ?ku, ieskaitot projekt??anas |
|izmaksas. Atjauno?anas v?rt?bu neiespaido ?kas atra?an?s vieta un to nevar |
|sal?dzin?t ar t?s tirgus cenu. ?kas faktisk? (eso??) v?rt?ba - v?rt?ba, ja |
|no atjauno?anas v?rt?bas atskaita nolieto?anos. Nereti apdro?in?juma ??m?js|
|cen?as samaks?t maz?k, nosakot zem?ku ?pa?uma v?rt?bu, ta?u ?aj? gad?jum? |
|zaud?jumi ar? tiks atl?dzin?ti par attiec?gi zem?ku summu, t?p?c |
|svar?g?kais – izv?l?ties pareizo apdro?in?juma summu. Pamatrisks, |
|apdro?in?t ?kas, ir apdro?in??ana ugunsgr?ka gad?jumam, p?r?jos riskus |
|izv?las apdro?in?juma ??m?js. Tie ir - dabas stihiskie post?jumi (v?tra, |
|pl?di, krusa), in?enierkomunik?ciju av?rijas, tre?o personu prettiesiska |
|r?c?ba (konstrukt?vo elementu nozag?ana un boj??ana, spr?dziena |
|izrais??ana), sadursme. Apdro?in??anas maks?jums ir atkar?gs no vair?kiem |
|faktoriem - ?kas ugunsdro??bas, tehnisk? st?vok?a, ?kas uzb?ves materi?la |
|(m?ra, koka, jaukta tipa utt.), izv?l?to risku daudzuma, vai ?kas ir |
|past?v?gi apdz?votas vai tikai uz laiku. B?zes tarifi apdro?in??anas |
|maks?juma noteik?anai ir no 0,4% l?dz 1% no apdro?in?juma summas. P?rkot |
|?ku apdro?in??anas polisi, ?kas ?pa?nieks vienlaic?gi var apdro?in?t ar? |
|savu civiltiesisko atbild?bu. Tuvojoties ziemai ?? apdro?in??ana ir ?oti |
|nepiecie?ama, jo dz?v? ne mazums ir gad?jumu, kad ?pa?nieks ir aizmirsis |
|not?r?t sniegu no jumta, nav not?r?jis ietvi un t?p?c gar?mg?j?jam uzkr?t |
|uz galvas l?steka, pasl?d k?ja un tas g?st traumu, p?c kuras nepiecie?ams |
|?rst?ties. Cietu?ais var celt pras?bu izdevumu atl?dzin??anai, bet, ja J?s |
|b?siet nopircis ?o apdro?in??anu, visus izdevumus, izv?l?t? atbild?bas |
|limita ietvaros, segs sabiedr?ba. |
| |
|Mantas apdro?in??ana. |
|Protams, notiekot iepriek? min?tajiem apdro?in??anas gad?jumiem, ?ku |
|apdro?in??anas polise nesegs zaud?jumus, kas b?s radu?ies ?k? vai dz?vokl? |
|atrodo?ai mantai. T?p?c, lai neb?tu j?uztraucas par savu mantu, ir |
|j?apdro?ina ar? t?. Apdro?in?juma summu nosaka savstarp?ji vienojoties |
|apdro?in?juma ??m?jam ar apdro?in?t?ju, ?emot v?r? mantas faktisko (eso?o) |
|v?rt?bu. Protams, ja manta ir tikko ieg?d?ta vai ir ?oti lab? st?vokl?, to |
|var apdro?in?t ar? jaunv?rt?b?. J?atceras, ka sa?emt atl?dz?bu atbilsto?i |
|faktiskajam zaud?jumam b?s iesp?jams tikai tad, ja t? b?s apdro?in?ta piln?|
|faktisk? v?rt?b?. Parasti apdro?in??anas sabiedr?bas mantas apdro?in??an? |
|pied?v? tos pa?us riskus, k?di ir ?ku apdro?in??an?. ?pa?nieks var |
|apdro?in?t visu mantu, kas atrodas vi?a dz?vokl? vai m?j? – m?beles, audio |
|un video un elektronisko aparat?ru, sadz?ves tehniku, m?jsaimniec?bas |
|priek?metus, ap??rbu, apavus, da??du invent?ru. Zemnieku saimniec?bu |
|?pa?niekiem ir iesp?jams apdro?in?t ar? traktoru un zirgu vilkmes |
|lauksaimniec?bas tehniku, kurin?mo, lopbar?bu un lauksaimniec?bas |
|produkciju. Savuk?rt, ?r?tos dz?vok?os dz?vojo?ajiem, tiek pied?v?ts |
|apdro?in?t ar? dz?vok?a apdares elementus – sienu, griestu, gr?das |
|kr?sojumu un segumu, person?g? ?pa?um? piedero??s g?zes pl?tis, santehnisko|
|apr?kojumu un tml. Apdro?in??anas maks?jums ir atkar?gs no apdro?in?juma |
|summas apm?ra, izv?l?to risku daudzuma un mantas veida. B?zes tarifs ir |
|robe??s no 0,3% l?dz 2% no apdro?in?juma summas. |
| |
|M?jdz?vnieku apdro?in??ana. |
|M?jdz?vnieku ?pa?niekiem sabiedr?b? ir iesp?jams apdro?in?t m?jdz?vniekus |
|- liellopus, zirgus, c?kas, aitas un kazas, ??irnes su?us un ka?us, k? ar? |
|citus m?jdz?vniekus. Zaud?jumi klientam tiek atl?dzin?ti, ja apdro?in?tie |
|m?jdz?vnieki g?ju?i boj? vai ar? tos nepiecie?ams piespiedu k?rt? likvid?t |
|no jebkura veida slim?b?m, nelaimes gad?jumiem (elektrisk?s str?vas |
|iedarb?bas, saules vai karstuma d?riena, ak?tas uzp??an?s, nosmak?anas, |
|no??aug?an?s, saind??an?s, no ??skas vai ind?ga kukai?a kodiena, sadursmes |
|ar transporta l?dzekli un citiem negad?jumiem). Atl?dzin?ti tiek ar? |
|zaud?jumi, ja dz?vnieki g?ju?i boj? ugunsgr?ka, zibens sp?riena, dabas |
|stihisku post?jumu d??, k? ar? nozag?anas, nolaup??anas un nokau?anas |
|z?dz?bas nol?k?. M?jdz?vnieka nobeig?an?s gad?jum? zaud?jumi tiek |
|atl?dzin?ti apdro?in?juma summas apm?r?. Apdro?in?juma summu nosaka |
|savstarp?ji vienojoties apdro?in?juma ??m?jam ar apdro?in?t?ju, bet t? |
|nedr?kst p?rsniegt m?jdz?vnieka faktisko v?rt?bu. Lai apdro?in?tu |
|m?jdz?vniekus, ?pa?niekam, protams, j?nodro?ina m?jdz?vniekam norm?li |
|kop?anas un tur??anas apst?k?i, baro?ana un veterin?rmedic?nisk? apr?pe. |
|Apdro?in??anas maks?jums ir atkar?gs no m?jdz?vnieka sugas un vecuma, |
|izv?l?tiem riskiem un apdro?in?juma summas lieluma. Piem?ram, liellopu |
|apdro?in??an? tarifs ir robe??s no 4% l?dz 8% no apdro?in?juma summas. |
|Savuk?rt ??irnes su?u un ka?u apdro?in??an? tarifs ir no 6,5% l?dz 8% no |
|apdro?in?juma summas. |
| |
| |
|8. Uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??ana. |
| |
|Uz??m?jiem tiek pied?v?ts papildus ?pa?uma apdro?in??anai apdro?in?ties |
|pret ?pa?uma apdro?in??anas risku izrais?tiem zaud?jumiem uz??muma pe???, |
|kas radu?ies uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas period?, t. sk. apdro?in?t?js |
|sedz ?aj? period? izmaks?t?s darbinieku algas un uz??muma past?v?g?s |
|izmaksas. ?? apdro?in??ana paredz zaud?jumu atl?dz?bu l?dz uz??m?jdarb?bas |
|p?rtrauk?anas perioda beig?m, t.i., piln?gai uz??m?jdarb?bas atjauno?anai |
|vai l?dz polis? noteiktam termi?am, atkar?b? no t?, kur? notikums iest?jas |
|pirmais. Oblig?ta pras?ba pie uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas apdro?in??anas |
|ir ?pa?uma apdro?in??ana. |
|??s apdro?in??anas izpratn? sekojo?as ?pa?uma apdro?in??anas risku grupas |
|var izrais?t uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anu: ugunsgr?ka rad?tie boj?jumi, |
|v?tras, krusas, pl?du rad?tie zaud?jumi, in?enierkomunik?ciju av?rijas, |
|?dens rad?tie boj?jumi, z?dz?ba un laup??ana. |
|Apdro?in?juma summa tiek apr??in?ta, izejot no eso?ajiem finansu datiem, |
|?emot v?r? uz??muma att?st?bas tendences un prognozes. |
|Apdro?in??anas pr?miju apr??ina no apdro?in?juma summas, ?emot v?r? klienta|
|izv?l?tos ?pa?uma apdro?in??anas riskus, attiec?go telpu un ?ku st?vokli, |
|signaliz?cijas sist?mu esam?bu u.tml. Apdro?in??anas atl?dz?ba tiek |
|apr??in?ta par uz??m?jdarb?bas p?rtrauk?anas periodu, ?emot v?r? ietaup?t?s|
|izmaksas. Apdro?in??anas atl?dz?ba var iek?aut ar? papildus izmaksas, kas |
|saist?tas ar uz??m?jdarb?bas turpin??anu vai atr?ku atjauno?anu. |
| |
| |
|9. Celtniec?bas risku apdro?in??ana. |
| |
|L?dz ar ekonomikas pieaugo?o dinamiku celtniec?ba Latvij? ir ierindojusies |
|b?tisk?ko tautsaimniec?bas nozaru skait?. Celtniec?bas risku apdro?in??ana |
|garant? stabilit?ti gan darba pas?t?t?jiem, gan izpild?t?jam, gan ar? |
|finans?t?jam. ?aj? nozar? Sampo Latvija nodro?ina pied?v?juma atbilst?bu |
|ikviena klienta konkr?taj?m vajadz?b?m. T?tad – Sampo Latvija galven? |
|priek?roc?ba ir klientiem pied?v?t? diferenc?t? pieeja celtniec?bas risku |
|apdro?in??an?. |
|Celtniec?bas un mont??as visu risku apdro?in??ana ar visp?r?ju segumu- |
|?pa?i piem?rota nelielu b?vobjektu - priv?tm?ju un dz?vok?u celtniec?b? un |
|restaur?cij?. ?is pied?v?jums ir izstr?d?ts m?tes uz??mum? Sampo Enterprise|
|un Somij? ir guvis visliel?ko atzin?bu tie?i vid?jos un mazos uz??mumos. |
|Industri?l?s celtniec?bas un mont??as risku apdro?in??ana -?aj? jom? Sampo |
|Latvija pied?v? visp?ratz?tos un pasaul? pla?i izmantotos apdro?in??anas |
|produktus. ?is apdro?in??anas pakalpojums ar? Latvij? jau ir p?rbaud?ts |
|praks? un guvis lieliskas atsauksmes. Pied?v?juma spektrs sniedz klientam |
|pla?as apdro?in??anas iesp?jas, s?kot no celtniec?bas darbu apdro?in??anas |
|standarta polises l?dz izv?rstai visu risku polisei. |
| |
|Latvij? piepras?t?kie celtniec?bas risku apdro?in??anas segumi: |
|B?vdarbu apdro?in??ana, |
|B?vdarbu garantijas apdro?in??ana, |
|Eso?? ?pa?uma apdro?in??ana, veicot objekta rekonstrukciju, |
|Civiltiesisk?s atbild?bas apdro?in??ana, |
|B?vmateri?lu apdro?in??ana (b?vobjekt? vai noliktav?), |
|B?vmateri?lu iek?zemes transport??anas apdro?in??ana, |
|Celtniec?bas tehnikas un darbr?ku apdro?in??ana. |
|Sampo Latvija pied?v? celtniec?bas uz??mumiem gan vienreiz?jas |
|apdro?in??anas polises, gan ar? "atv?rto polisi" k?dam noteiktam laika |
|periodam. "Atv?rt? polise" apdro?in?juma ??m?jam sniedz apdro?in??anas |
|aizsardz?bu visiem projektiem konkr?t? laika period?. T?d?j?di klients |
|ietaupa gan administrat?v?s izmaksas, gan laiku, jo nav nepiecie?ams |
|nosl?gt atsevi??u apdro?in??anas l?gumu katram konkr?tam projektam. |
| |
| |
|10. ?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana |
| |
|?rstu profesion?l?s atbild?bas apdro?in??ana ir veids, k?d? ikviens ?rsts |
|var apdro?in?t iesp?jamos zaud?jumus, kas var rasties tre?ai personai |
|sakar? ar k??dainu profesion?lo darb?bu. Saska?? ar likumu “Par prakses |
|?rstiem” (st?jies sp?k? ar 1997. Gada 22. maiju) profesion?l?s atbild?bas |
|apdro?in??ana ir oblig?ta prakses ?rstiem, ta?u br?vpr?t?gi ?o |
|apdro?in??anas veidu var ieg?d?ties jebkur? sertific?ts speci?lists. Ar |
|1998. gada 12. maiju Ministru kabinets ir apstiprin?jis prakses ?rsta |
|civiltiesisk?s atbild?bas oblig?t?s apdro?in??anas minim?lo apdro?in?juma |
|summu 1000 Ls apm?r?. AAS BALTA pied?v? sertific?t?m ?rstniec?bas person?m |
|apdro?in?t gan savu profesion?lo atbild?bu, gan ar? ??s personas vad?b? |
|str?d?jo?o nesertific?to ?rstniec?bas personu profesion?lo atbild?bu, |
|paredzot atl?dzin?t ne tikai zaud?jumus pacientam (vai t? pieder?gajiem) un|
|juridiskos izdevumus (saist?ti ar pras?bas izskat??anu, nok?rto?anu, |
|iesp?jamo aizst?v?bu tiesas proces?), bet ar?: |
|• ekspert??u izdevumus, kas saist?ti ar pretenzijas izskat??anu vai |
|Medic?nisk?s apr?pes un darbsp?jas ekspert?zes kvalit?tes kontroles |
|inspekcijas piem?roto soda sankciju pamatot?bas izv?rt??anu, |
|• ?rstniec?bas personas izdevumus, kas saist?ti ar Medic?nisk?s apr?pes un |
|darbsp?jas ekspert?zes kvalit?tes kontroles inspekcijas piem?rot?m soda |
|sankcij?m, sakar? ar taktikas k??d?m. Maksa par apdro?in??anu ir atkar?ga |
|no t?, k?d? riska grup? konkr?t?s specialit?tes ?rsts ierindojams (iz??ir |
|tr?s riska grupas). Piem?ram, ja klients v?las apdro?in?t profesion?lo |
|atbild?bu 1 000 Ls apm?r?, tad maksa par apdro?in??anu ir interv?l? no 12 -|
|24 Ls, savuk?rt, 5 000 Ls apm?r? - 40 - 60 Ls. Veicot vair?ku sertific?tu |
|personu atbild?bas apdro?in??anu, piem?rojamas atlaides no 5% l?dz 50%, |
|atkar?b? no apdro?in?to personu skaita. ?rstu profesion?l?s atbild?bas |
|apdro?in??ana tiek realiz?ta cie?? sadarb?b? ar Latvijas ?rstu biedr?bu, |
|kura pied?v? augsta l?me?a sertific?tus noteiktas nozares speci?listus |
|konkr?to pretenziju izskat??anai, k? ar? sniedz ?rstiem inform?ciju par |
|profesion?l?s atbild?bas apdro?in??anas nepiecie?am?bu un priek?roc?b?m. |
| |
| |
|11. P?rapdro?in??ana. |
| |
|P?rapdro?in??ana ir darb?ba, kad da?a no apdro?in?t?ja akcept?t? riska tiek|
|nodota citam apdro?in?t?jam (p?rapdro?in?t?jam). P?rapdro?in??ana ?auj |
|samazin?t zaud?jumu lielumu atsevi??iem riskiem vai zaud?jumu summu, kas |
|radusies no viena atgad?juma, sadalot zaud?jumus starp apdro?in?t?ju un |
|p?rapdro?in?t?ju. Apdro?in??anas sabiedr?bas, kuras veic savu risku |
|p?rapdro?in??anu, l?dz ar to ierobe?o atsevi??u lielu zaud?jumu iest??anos |
|un stabiliz? akcept?to risku portfeli. P?rapdro?in??ana stabiliz? ar? |
|apdro?in??anas sabiedr?bu finansi?lo st?vokli, jo uzlabo to maks?tsp?jas |
|normu. Piem?ram,AAS BALTA p?rapdro?ina savus riskus pasaules liel?kaj?s un |
|stabil?kaj?s p?rapdro?in??anas sabiedr?b?s, t?d?s k? Swiss Re, Munich Re, |
|Cologne Re, Lloyd’s un cit?s. Papildus dro??bu apdro?in??anas sabiedr?bai |
|nodro?ina fakts, ka liel?k? da?a l?gumu nosl?gti uzreiz ar vair?k?m |
|p?rapdro?in??anas sabiedr?b?m, un finansu kr?ze k?d? no ??m sabiedr?b?m |
|nevar b?tiski ietekm?t to finansi?lo st?vokli. |
| |
| |
|
