Latvijas Universit?te
Ekonomikas un vad?bas fakult?te
refer?ts
KRED?TI
R?ga 2002
SATURS
lpp.
Ievads________________________________________________________________3
1.Kred?ta b?t?ba________________________________________________________4
1.1.Kred?ta nepiecie?am?ba_________________________________________4
1.2.Kred?ta funkcijas______________________________________________5
1.3.Kredit??anas pamatprincipi______________________________________5
2.Kred?tu iedal?jums un
klasifik?cija________________________________________5
2.1.Kred?tu iedal?jums_____________________________________________5
2.2.Kred?tu veidi_________________________________________________6
2.3.Kred?tu
klasifik?cija___________________________________________11
2.4.Aizdevumi juridisk?m un fizisk?m person?m
_______________________12
Secin?jumi un priek?likumi______________________________________________14
Izmantot? literat?ra ____________________________________________________15
Banku sist?mas monet?rie r?d?t?ji ir tautsaimniec?bas noz?m?gs
indikators. Latvijas banku sektoram 2001.gads ir bijis veiksm?gs, jo ir
augu?i banku akt?vi, izsniegto aizdevumu apjoms, k? ar? bankas guvu?as
liel?ko pe??u kop? valsts neatkar?bas atjauno?anas.
2001.gad? banku akt?vi, sal?dzinot ar 2000.gadu, ir palielin?ju?ies,
k? ar? ?pa?i strauji ir palielin?jies aizdevumu apjoms.
Liel?kais izsniegto aizdevumu, k? ar? piesaist?to noguld?jumu apjoms
2001.gad? ir bijis priv?tuz??m?jiem un priv?taj?m finansu instit?cij?m.
2001.gad? visvair?k kredit?t? nozare bija tirdzniec?ba, k? ar? apstr?d?jo??
r?pniec?ba un finansu starpniec?ba, t.i., l?zinga, apdro?in??anas
komp?nijas, brokeru sabiedr?bas u.c.
Darba galvenais m?r?is ir raksturot Latvijas komercbanku pied?v?to
kred?tu veidus un re?lo situ?ciju par katru no tiem.
1. Kred?ta b?t?ba
1. Kred?ta nepiecie?am?ba
Kred?ts ir naudas vai citu aizvietojamu lietu aizdevums, ko
fiziskaj?m vai juridiskaj?m person?m sniedz kred?tiest?de un kas dod
ties?bas ??m person?m r?koties ar naudu vai cit?m aizvietojam?m liet?m, un
uzliek saist?bas atdod naudu vai citas aizvietojamas lietas ar vai bez
procentiem.
V?rds “kred?ts” c?lies no lat??u valodas credare – kas noz?m?, tic?t,
uztic?ties. Kred?ta dev?js kred?ta ??m?jam atv?l lieto?anas ties?bas uz
noteiktu naudas summu, bet kred?ta ??m?js uz?emas saist?bas ?o naudas summu
p?c noteikta laika atmaks?t. K? kompens?cija par lieto?anas ties?bu
atdo?anu parasti tiek noteikti procenti.
Ir vair?ki kred?tu nepiecie?am?bas varianti:
. invest?cijas. Investors uz??m?js pak?peniski kr?j procentus no kapit?la
un pe??u no komercsp?j?m. Var paiet ilgs laiks, lai sav?ktu nepiecie?amo
summu, bet laiks negaida un konkurenti var aizsteigties priek??. T? var
ar? bankrot?t. T?p?c vien?g? izeja ir kred?ts. Pat veidojot akciju
sabiedr?bu vai SIA, centraliz?jot investoru l?dzek?us liel?kam objektam,
bez kred?ta reti kad var iztikt. T? kred?ts darbojas k? ekonomikas
att?st?bas svira. Invest?cijas un kred?ts ir cie?i sa??d?ti. Pietiekami
bie?i kred?ts ir invest?ciju ?steno?anas finansi?lais priek?nosac?jums.
Bankas ne??lo naudu speci?listiem, kas r?p?gi izv?rt? invest?ciju gaid?mo
rezult?tu gaid?mo efektivit?ti, riska pak?pi. Dro?a invest?cija – dro?a
kred?ta atmaksa ar procentiem. T?d? k?rt? kred?ts, pirmk?rt, ir
invest?ciju finansi?lais avots; otrk?rt, izv?r? uz??m?jdarb?bu; tre?k?rt,
pateicoties kapit?la t?ram ra??gumam, sekm? procentu no kapit?la
veido?anas; ceturtk?rt, apmaks?jot uz??m?jsp?jas, pal?dz rad?t pe??u;
. apgroz?mo l?dzek?u papildin??ana. Apgroz?mo l?dzek?u daudzums ne tikai
atsevi??? uz??mum?, bet vis? tautsaimniec?b? regul? ra?o?anas un
pakalpojumu apjomu. Kred?ts kalpo apgroz?m? kapit?la un apgroz?bas
kapit?la palielin??anai. Kred?ts apgroz?mo l?dzek?u papildin??anai ir
sevi??i sv?t?gs, ja gad?s l?dzek?u pagaidu iesald??ana, nepiecie?am?ba
strauji main?t sortimentu, partnera ierosme papla?in?t l?gumu;
. bud?eta defic?ts. Vald?ba pl?noto bud?eta defic?tu sedz ar kred?tu,
aiz?emoties no centr?l?s bankas, galvenok?rt lai?ot apgroz?b? iek??j?
aiz??muma oblig?cijas. Nevienm?r?ga valsts ie??mumu iepl??ana var rosin?t
Finansu ministriju banku sist?m? l?gt ?slaic?gu kred?tu;
. par?di par?du seg?anai. Kred?ts vienai no kred?tiest?d?m var kalpot
iepriek??jo par?du dz??anai;
. kred?ts d?rgu pre?u ieg?dei. Da?a relat?vi d?rgu pre?u paliktu bez
piepras?juma, ja nepal?dz?tu ilgtermi?a kred?ts. Tam par piem?ru var?tu
b?t dz?vojamo m?ju vai dz?vok?u ieg?de;
. sezonas sv?rst?bu p?rvar??ana. Ja ?s? period? j?ieg?d?jas izejvielas,
materi?li, kurin?mais visam gadam, bez kred?ta nevar iztikt. Nozare, kam
pla?i nepiecie?ami kred?ti sezonas sv?rst?bu p?rvar??anai, ir
lauksaimniec?ba;
. ?rt?ba, pakalpojums. Kred?ts, ko sa?em ar kred?tkartes starpniec?bu, galu
gal? nepapla?ina naudas pied?v?jumu, bet konkr?t? br?d? sniedz visai ?rtu
pakalpojumu (?auj zin?m?s robe??s pirkt v?lamo bez naudas).
Uzskaitot kred?ta nepiecie?am?bas variantus, nedr?kst aizmirst, ka
debitors non?k kreditora atkar?b? un otr?di. Bankrot?t var firma, fiziska
persona, ja t? nesp?j kred?tu l?dz ar procentiem atdot. Bankrot?t var ar?
banka, ja t?s debitori laikus kred?tus neatdod un nemaks? procentus.
2. Kred?ta funkcijas
Kred?ta funkcijas ir ??das:
1) p?rdales funkcijas;
2) apgroz?bas izmaksu ekonomijas funkcija;
3) valsts ekonomikas zin?ma regul??ana.
Svar?g?k? ir p?rdales funkcija, t? ar kred?ta pal?dz?bu nodro?ina
kapit?la p?rdali tautsaimniec?b?, to novirz??ana no vienas nozares uz citu,
no vieniem ?pa?niekiem pie citiem. T?dej?di k??st iesp?jama ra?o?anas
papla?in??ana ?rpus kapit?la ietvariem, ekonomisk? att?st?ba un l?dzek?u
koncentr?cija izdev?g?kos un perspekt?v?kos virzienos.
Kred?ts regul? ar? kop?jo naudas apriti tautsaimniec?b? un ekonomiskajos
procesos. Ar bankas regul??anas meh?nisma pal?dz?bu tiek ieguld?ti kred?tu
resursi, sa?aurin?ta vai papla?in?ta naudas aprite. Savuk?rt tas papla?ina
vai samazina maks?tsp?j?go piepras?jumu. Kred?ta regul?jo?? funkcija ir
cie?i saist?ta ar citu ekonomisko instrumentu – finansu un cenu meh?nismu –
darb?bu.
3. Kredit??anas pamatprincipi
Lai banka klientam izsniegtu kred?tu tad tai ir j?iev?ro da?i
pamatprincipi.
Pirmk?rt, k?ds ir kred?ta m?r?is? Neatkar?gi no t? vai persona ir
fiziska vai juridiska, bankai ir svar?gi zin?t k?dam m?r?im ir paredz?ts
?is kred?ts. T?p?c, lai sa?emtu kred?tu, bank? ir j?iesniedz
uz??m?jdarb?bas pl?ns, kur? ir par?d?ts, kur nauda tika izlietota un k?
uz??m?js dom? g?t no t? pe??u, lai atdotu par?du bankai.
Otrk?rt, klienta raksturojums un vi?a sp?ja atmaks?t kred?tu. Bankas
uzdevums ir p?rliecin?ties, ka klients ir uzticams, k? ar? j?zina vi?a
finansi?lais st?voklis. Lai to p?rbaud?tu, banka var piepras?t uz??muma
re?istr?cijas apliec?bu, stat?tus, bilanci un p?rskatu par uz??muma
finansi?l?s darb?bas rezult?tiem. K? ar? bankai ir ties?bas piepras?t
dokumentu, kas apliecina, ka kred?ta ??m?js ir sp?j?gs aiz?emto naudu
atmaks?t un sa?emt? naudas summa ir pietiekami nodro?in?ta.
Tre?k?rt, kred?ta nodro?in?jums. Lai kredit??anas rezult?t? neciestu
banka, t? jau savlaic?gi piev?r? tam uzman?bu. Atbilsto?i LR Kred?tiest??u
likuma pras?b?m, kred?tiest?de var izsniegt kred?tu, ja tas ir nodro?in?ts
ar, piem?ram, kustamo un nekustamo ?pa?umu, v?rtspap?riem, galvojumiem.
Svar?gs kred?ta nodro?in?jums ir aizdevuma izsnieg?ana pret ??lu. K?
kred?ta nodro?in?jums kalpo ar? apdro?in??anas sabiedr?bu izsniegt?s
polises par kred?triska apdro?in??anu. Atsevi??os gad?jumos kred?tiest?de
var izsniegt kred?tu ar? bez augst?k min?t? nodro?in?juma, ta?u ??d? veid?
izsniegto kred?tu kopsumma nedr?kst p?rsniegt 15% no kred?tiest?des pa?u
kapit?la.
Ceturtk?rt, aizdevuma apjoms. Saska?? ar LR Kred?tiest??u likumu
kred?ta maksim?lais lielums vienam aiz??m?jam vai savstarp?ji saist?tai
klientu grupai nedr?kst p?rsniegt 25% no bankas pa?u kapit?la.
2. Kred?tu iedal?jums un klasifik?cija
2.1. Kred?tu iedal?jums
Kred?tus, kurus pied?v? Latvijas komercbankas saviem klientiem, var
iedal?t vair?k?s kategorij?s par pamatu ?emot vienas grupas kred?tu kop?g?s
?pa??bas. Kred?tus varam sagrup?t ??d?s attiec?g?s grup?s.
Iedal?jums p?c termi?a:
- ?stermi?a ( l?dz vienam gadam);
- vid?j? termi?a ( no viena l?dz pieciem gadiem);
- ilgtermi?a ( ilg?k par pieciem gadiem).
Iedal?jums p?c nodro?in?juma:
- tie?ais nodro?in?jums ( tas parasti saist?s ar ties?bu pie??ir?anu
attiec?b? uz konkr?tiem l?dzek?iem, kas pieder aizdevuma ??m?jam. T?
veidi ir par?dz?mes, hipot?ka un l?dzek?u ie??l??ana ar vai bez
lieto?anas ties?bu saglab??anu);
- netie?ais nodro?in?jums ( nodro?in?jums bankai, ko garant? tre??
l?gumsl?dz?ja persona, un parasti tas ir garantijas vai kompens??anas
l?guma form?, ar ko tre?? l?gumsl?dz?ja persona uz?emas atbild?bu par
aizdevuma ??m?ja neatmaks?tajiem par?diem).
Iedal?jums p?c termi?a un procentu noteikumiem:
- aizdevumi ar fiks?tu procentu likmi (procentu likme saglab?jas viena un
t? pati no kred?ta sa?em?anas br??a l?dz pat atmaksas beigu termi?am);
- peldo??s jeb sv?rst?g?s procentu likmes aizdevumi ( t?s ir t?das procentu
likmes, kas main?s l?dz ar izmai??m tirgus likm?s);
- aizdevumi uz piepras?jumu ( tie ir aizdevumi bez noteikta samaksas
termi?a, tos var atmaks?t p?c piepras?juma, un tiem ir sv?rst?gas
procentu likmes);
- termi?aizdevumi ( tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu un tie ir
j?atmaks? vair?k?s vienl?dz?g?s da??s vai ar? visa summa j?nomaks?
termi?a beigu datum?).
Iedal?jums p?c iesaist?tajiem aizdev?jiem:
- tie?ie aizdevumi ( t? sauc?s aizdevumi, kad banka pati aizdod naudu tie?i
uz??m?jam);
- sindik?taizdevums ( tas rodas, ja uz??m?ja piepras?to l?dzek?u summa ir
p?r?k liela, ko viena banka nevar aizdot, ??d? gad?jum? apvienojas
vair?kas bankas un katra aizdod k?du da?u no kop?g?s summas).
Iedal?jums p?c aiz??m?jiem un aiz??muma m?r?iem:
- komerckred?ts ( t?ds kred?ts, ko pie??ir viena juridiska persona,
piem?ram, pre?u ra?ot?js otrai juridiskai personai, p?rdodot preces ar
atliktu maks?jumu, tas ir, samaksu veicot p?c pre?u pieg?des noteikt?
laik?);
- pat?r?t?ju kred?ts ( to pie??ir tirdzniec?bas uz??mumi un kred?tiest?des
iedz?vot?jiem da??du pat?ri?a pre?u ieg?dei uz nomaksu. ?o kred?tu var
pie??irt gan pre?u, gan naudas veid?. ?im kred?tam ir ilgtermi?a
raksturs);
- augst?ka riska aizdevumi ( ir aizdevumi ?rzemju vald?b?m, vald?bas
a?ent?r?m vai centr?laj?m bank?m. Faktori, kuri ietekm? sp?ju atmaks?t
par?du ietvert sev? valsts ekonomisko st?vokli, tai skait? t?s darba
sp?ku un dabas resursus utt.);
- projektu finans??ana ( ir l?dzek?u pie??ir?ana v?l pe??u neneso?u objektu
celtniec?bas pabeig?anai, piem?ram, ku?u b?vniec?ba);
- faktorings ( ir klienta iekas?jamo r??inu nopirk?ana par skaidru naudu.
Faktoringa l?gums atbr?vo uz??mumu no konkr?t?s naudas pl?smas
administr??anas, jo ??s r?pes uz?emas faktoringa pied?v?t?js – attiec?g?
finansu instit?cija);
- konta p?rt?ri?s jeb overdrafts ( rodas, ja klients no sava teko?? konta
iz?em vair?k naudas, nek? vi?am tur ir. Kontam var noteikt p?rt?ri?a
limitu, kas klientam dod ties?bas iz?emt naudu ?? limita ietvaros);
- kred?tl?nija ( ir kred?ta iesp?ju pie??ir?anas parasts pa??miens. Tas dod
aiz??m?jam aiz??muma sa?em?anas iesp?ju uz konkr?tiem noteikumiem l?dz
noteiktas summas robe?ai).
1. Kred?tu veidi
Past?v da??das kred?ta pamatformas. Skatoties no makroekonomisk?
viedok?a, tie ir t?di kred?tu veidi, kas dod impulsu ekonomikas att?st?bai.
Komerci?lais kred?ts. ?? kred?ta attiec?bas veidojas tad, ja preci,
t.sk. pakalpojumus p?rdod ar maks?jumu atlik?anu uz v?l?ku laiku. Kred?ta
objekts ir p?rdot?s preces. P?rdo?anas br?d? prece netiek apmaks?ta, bet
kredit?ta. Komerci?lais kred?ts aptver ar? pre?u p?rdo?anu uz nomaksu.
Komerci?l? kred?ta l?dzeklis ir vekselis.
No komerci?l? kred?ta ir atvasin?ts akredit?vs un faktorings. B?t?b?
akredit?vam ar kred?tu nav nek?da sakara. Praktiski akredit?vs ir
antikred?ta instruments. Tas ir pirc?ja bankas r?kojums pieg?d?t?ja bankai
apmaks?t pieg?d?t?ja iesniegtos r??inus par nos?t?taj?m prec?m vai
sniegtajiem pakalpojumiem saska?? ar noteikumiem, kas atrun?ti pirc?ja
akredit?taj? iesniegum?.
Lai v?l vair?k pa?trin?tu naudas sa?em?anu, p?rdev?js izmanto
?slaic?gu kred?tu – faktoringu. T? ir komisijas oper?cija, saska?? ar kuru
uz??mums pieg?d?t?js nodod bankai savas ties?bas sa?emt maks?jumu,
piem?ram, par pieg?d?t?ja prec?m, izpild?to darbu utt., un no bankas par to
sa?em liel?ko summas da?u, kuru vi?am pien?ktos sa?emt no sava pirc?ja.
Izsakoties vienk?r??k, preces ?pa?nieks nolemj izmantot faktoringa
pakalpojumu un nosl?dz l?gumu ar banku vai l?zinga sabiedr?bu. P?c l?guma
nosl?g?anas p?rdev?js pazi?o preces pirc?jam par pras?juma ties?bu p?reju
bankai vai l?zinga sabiedr?bai. Kad prece nodota pirc?jam un izsniegts
r??ins, banka nor??in?s ar p?rdev?ju un patur ties?bas piepras?t r??ina
apmaksu pirc?jam.
Faktorings, l?dz?gi k? l?zings, ir finansu ieguves veids, kas neprasa
papildu garantijas. Bankai pietiek ar debitora saist?bu faktu. ?is dar?jums
ir izdev?gs ne tikai preces vai pakalpojuma pied?v?t?jam, tas ar? rada
viegl?ku nomaksas noteikumus ar? pirc?jam un savu da?u pe??as g?st ar?
dar?juma nodro?in?t?ja – banka vai l?zinga sabiedr?ba.
Faktoringa izmantot?ju skaits Latvij? nav liels, jo tr?kst pieredzes.
Var secin?t, ka n?kotn? faktorings v?rs?sies pla?um?, jo tas ir sevi??i
izdev?gs vairumtirdzniec?b?, pirk?anas un p?rdo?anas oper?cij?s, kur
komercl?gumi paredz nomaksu pa etapiem ilg?k? laika posm? ?r?j?s
tirdzniec?bas dar?jumiem, kam nor??inu periods ir ilg?ks. T?p?c tas ir
visvienk?r??kais kred?toper?cijas veids, jo var ?tri tikt pie naudas,
neiesald?jot apgroz?mos l?dzek?us, kas kav?tu uz??muma att?st?bu un
pal?nin?tu l?dzek?u apriti.
Faktoringu var?tu izmantot krietni vair?k uz??mumu, jo tas tie?i
samazina debitoru par?dus. Tas rada iesp?ju uz??mumiem vair?k l?dzek?u
novirz?t pamatdarb?bai.
Sekojo?aj? diagramm? var apl?kot faktoringa kop?j? portfe?a sadali
Latvij? uz 2000.gada 1.apr?li.
1.diagramma
Diagramma r?da, ka visvair?k faktoringu 2000.gad? izmantojusi Parekss
banka, p?r?j?s bankas nesp?l? p?r?k lieli lomu ?aj? kred?t??anas veid?.
Ban?ieru kred?ts. To izsniedz bankas un citas kred?tiest?des
juridisk?m un fizisk?m person?m naudas aizdevumu form? taj? gad?jum?, ja
klienta nor??inu kont? izdar?to maks?jumu summa noteikt? laika period?
p?rsniedz iemaksu summas ?aj? kont?. Ba??ieru kred?ta objekts, at??ir?b? no
komerci?l? kred?ta, ir nauda. Ba??ieru kred?ts izsaka attiec?bas starp
ba??ieriem, komersantiem un jebkur?m juridisk?m un fizisk?m person?m.
No uz??m?jdarb?bas un kred?ta atmaksas viedok?a b?tiska noz?me ir
ba??ieru kred?ta termi?iem. ?os termi?us regul? invest?ciju projekti, dod
ies?ju aiz?emtajiem l?dzek?iem veikt liel?ku vai maz?ku apri?u skaitu,
sekm? intens?v?ku vai maz?k intens?vu uz??m?jdarb?bu, lai kred?tu laik?
dz?stu.
Hipot?ku kred?ts. Tas ir ilgtermi?a kred?ts, kas ir izsniegts pret
??lu. ?os kred?tus izsniedz pamatojoties uz nekustam? ?pa?uma ie??l?jumu.
Hipot?ku kred?ts ir pla?i izplat?ts ekonomiski att?st?t?s valst?s. Un
tas viss t?p?c, ka noteiktu saimnieciskai darb?bai sniedz ilgtermi?a
kred?tus, kas nodro?in?ti ar nekustamo ?pa?umu – ??lu.
T?s ir v?rtspap?rs, kas p?rst?v nekustam? ?pa?uma ie??l?jumu hipot?ku
bank? un dod t? tur?t?jam ties?bas sa?emt iepriek? fiks?tu ien?kumu,
izteiktu procentos no ??lu z?mes nomin?lv?rt?bas.
Hipotek?ro kred?tu parasti izsniedz ??diem m?r?iem – zemes augl?bas
uzlabo?anai, nekustam? ?pa?uma pirk?anai, ?ku b?v??anai, ilggad?giem
st?d?jumiem un taml?dz?gi.
N?ko?aj? diagramm? var apl?kot Latvijas uz??mumiem un priv?tperson?m
izsniegto hipotek?ro aizdevumu apjomus, laika posm? no 1997.gada l?dz pat
2001.gadam.
2.diagramma
Diagramma par?da, ka hipotek?ro aizdevumu apjoms ar katru gadu ir
divk?r?ojies. V?l tikai j?dom?, lai procentu likmes paliktu stabila un
nemain?ga.
Valsts kred?ts. To raksturo tas, ka valsts izlai? aiz??muma
oblig?cijas. Oblig?cijas ir reiz? gan par?da z?me, gan v?rtspap?rs, kas t?
tur?t?jam nodro?ina fiks?tu procentu likmi. Oblig?cijai ir nomin?lv?rt?ba
un tirgus cena. T?s parasti izplata ar banku starpniec?bu, t?s ir p?rkamas
v?rtspap?ru tirg?. Oblig?cijas cena ir tie?i atkar?ga no to pied?v?juma un
piepras?juma sam?ram. T?s br?vi p?rk un p?rdod iedz?vot?ji. P?c t? var
spriest, ka valsts ir debitors.
Valsts iek??j? uz??muma oblig?cijas ir probl?ma, kas cie?i saist?ta ar
valsts bud?eta defic?tu. Emit?jot un p?rdodot valsts iek??j? aiz??muma
oblig?cijas, Finansu ministrija papildina valsts bud?etu. Valsts iek??j?
aiz??muma oblig?ciju emisija ir pirm? paz?me, ka valsts bud?et? ir
defic?ts.
L?zings. Tas ir gan noma ar izpirk?anas ties?b?m, gan p?rdo?ana uz
nomaksu, gan ?patn?js kred?ts. Tas ir viens no paz?stam?kajiem kred?ta
paveidiem Latvij?. Latvij? l?zinga oper?cijas veic, piem?ram, Parekss
banka, Multibanka, Kr?jbanka utt., bet Unibanka un Hansabanka ?im nol?kam
ir nodibin?ju?as banku meitas uz??mumus.
L?zings ir nomas attiec?bas starp mantas ?pa?nieku ( l?zinga dev?ju
jeb nomas dev?ju) un personu, kura v?las to izmantot sav? biznes? ( l?zinga
sa??m?ju jeb nomnieku). Un ??s attiec?bas veidojas uz min?t? l?zinga l?guma
abu pu?u savstarp?j? izdev?guma (pe??as g??anas ) pamata. V?rdu sakot,
l?zinga dev?js nop?rk attiec?go l?zinga dar?juma objektu sav? ?pa?um? un
atdod to lieto?an? l?zinga ??m?jam. L?zinga ??m?js veic pak?peniskus
maks?jumus, nor??inoties par iesp?ju lietot sev nepiedero?u preci.
Pats galvenais ir saprast, ka l?zings nav noma ar izpirk?anas
ties?b?m, jo kad uz??mums nom? k?du ra?o?anas l?dzekli ar izpirk?anas
ties?b?m, uz??mums k??st par t? ?pa?nieku uzreiz, kad izdara pirmo iemaksu,
bet ja l?zinga dar?jum? uz??mums k??st par ?pa?nieku tikai tad, kad
ra?o?anas l?dzek?u v?rt?ba ir piln?gi samaks?ta.
L?zinga pakalpojumi pamat? iedal?s divos veidos – finansu l?zings un
operat?vais l?zings.
Parasti l?zinga s?kuma summa sv?rst?s ap 100 latiem. Nav retums, ka ??
summa ir krietni maz?ka – no Ls 5 l?dz Ls 10. L?zinga l?guma termi?? – no
viena m?ne?a l?dz vienam gadam.
No l?zinga ??m?ja neprasa nek?dus speci?lus dokumentus, izzi?as,
iz?emot pasi ar dz?vesvietas pierakstu. Da?as l?zinga firmas, sl?dzot
l?gumu par summu virs 500 latu, k? garantu prasa pasi ar Latvijas
pierakstu.
Mikrol?men? risks saist?s ar firmas l?zinga ??m?jas maks?tnesp?ju,
?aun?k? gad?jum? bankrotu. Ja l?zinga ??m?ju vainas d?? l?zinga maks?jumi
tiek p?rtraukti, l?zinga objekts atgrie?as pie t? ?pa?nieka, kas nesa?em
iepl?notos ien?kumus un ir spiests mekl?t jaunu l?zinga ??m?ju. Tas var b?t
apgr?tino?i, jo prece jau ir lietota.
Bet savuk?rt makrol?men?, nopietns l?zinga dev?ja naidnieks ir
infl?cija, t?pat val?tas kursa izmai?as, banku noguld?jumu procentu likmju
k?pums, izmai?as kred?ta nosac?jumos u.c.
Tr?s ceturtda?as organiz?ciju, kas sl?dz l?zinga l?gumus, ir
komercbankas vai t?m piedero?ie un pak?autie uz??mumi. Tikai ceturt? da?a
organiz?ciju, kas sniedz l?zinga pakalpojumus vai sl?dz l?zinga dar?jumus,
nav banku uz??mumi. Tas apstiprina to, ka Latvij? l?zings ir cie?i saist?ts
ar banku kred?tu.
Kopum? l?zings ir atz?ts par vienu no visstrauj?k augo?aj?m
industrij?m Latvij?. To sekm? valsts ekonomikas att?st?ba, l?zinga k?
finans?juma veida popularit?tes pieaugums, k? ar? l?zinga komp?niju
sadarb?bas partneru skaita palielin??an?s, kas ar vien vair?k pied?v?
l?zinga pakalpojumus.
Lai veicin?tu l?zinga pakalpojumu sniedz?ju sadarb?bu, sak?rtotu
l?zinga tirgu un noskaidrotu l?zinga kop?jos apjomus, ir j?pl?no piesaist?t
jaunus biedrus.
Visliel?ko Latvijas L?zinga asoci?cijas l?zinga portfe?a da?u p?c
akt?vu sadal?juma – 31% no kopapjoma jeb 55.15 milj.Ls veido automa??nu
l?zings. Tam seko ra?o?anas iek?rtu ieg?des l?zings ar 22% no l?zinga
portfe?a jeb 39.15 milj.Ls, bet nekustam? ?pa?uma l?zings aiz?em 18.3%
(29.12 milj.Ls) no kop?j? statistik? apkopot? l?zinga tirgus, nedaudz
atpaliekot komerctransporta l?zingam ar 17.7% (31.54 milj.Ls).
3.diagramma.
Diagramma r?da, ka visliel?k? da?a l?zinga pakalpojumi ir izmantoti
lielu objektu b?v??anai vai pirk?anai, piem?ram, ku?iem, lidma??n?m utt.
T?l?k cie?i seko l?zinga izmanto?ana biroja m?be?u ieg?dei.
N?ko?aj? diagramm? var apl?kot l?zinga portfe?a sadal?jumu p?c
termi?strukt?ras uz 2002.gada 1.janv?ri.
4.diagramma
Diagramma r?da, ka l?zinga ??m?ju piepras?t?kais laika termi?? ir 1
–3 gadi, k? ar? daudz no t? neatpaliek laika termi?? 3 – 5 gadi, atpaliekot
tikai par 0,4% no kopapjoma.
T? k? tiek uzskat?ts, ka Latvijas L?zinga dev?ju asoci?cijas biedri –
4 l?zinga komp?nijas: SIA Hanza L?zings, SIA Unil?zings, SIA Nordea Finance
Latvia un a/s Sampo L?zings – ir vado?ie l?zinga tirgus dal?bnieki, ta?u
j??em v?r?, ka pirms vair?k nek? gada l?zinga asoci?cija sadal?j?s, un
Latvijas L?zinga dev?ju asoci?cij? nav p?rst?v?tas bankas ( otra l?zinga
asoci?cija savu darb?bu beidza 2001.gada novembr?), turkl?t l?zingu pied?v?
ar? citi asoci?cij? neietilpsto?i uz??mumi. Liel?kais l?zinga portfelis
banku vid? ir Parekss bankai 62,5 milj.Ls ( uz 01.01.2002.) – v?l pag?ju??
gad? oktobra s?kum? bankas l?zinga portfelis bija 20% no statistik? fiks?t?
l?zinga tirgus. P?r?jo l?zinga pakalpojumus sniedzo?o banku devums
kred?tportfel? katrai atsevi??i sv?rst?s aptuveni no 1% l?dz 1,6% no
kopapjoma jeb aptuveni 3 l?dz 4.5 miljoni latu ( Latvijas Kr?jbanka,
Baltijas Tranz?tu banka, Pirm? banka).
5.diagramma
Diagramma r?da, ka l?zinga izsnieg?anas zi?? l?deris ir Hanza L?zings,
sast?dot 61% no kopapjoma, tuv?kais sekot?js ir tikai ar 29% no kopapjoma –
Unil?zings.
Part?r?t?ju kred?ts. ?is kred?ta formas nosaukums it k? nep?rprotami
raksturo kred?ta darb?bu. Pat?ri?a kred?ta objekti ir t?s preces, ko p?rk
un p?rdod pat?ri?a pre?u tirg?. Debitors ir atsevi??s pat?r?t?js,
m?jsaimniec?ba.
Pirmk?rt, ?? kred?ta objekti ir tie pat?ri?a priek?meti, kas nav
saist?ti ar cit?m kred?ta form?m. Otrk?rt, pat?r?t?ju kred?tu t?r? veid?
pastiprina kred?ta kartes. Par ??m kart?m var uz kred?ta ieg?d?ties visu
pat?ri?a pre?u kl?stu.
Pat?ri?a kred?ts gan pag?tn?, gan ?odien ir pamatos ?slaic?gs. Bie?i
t? termi?? sniedzas l?dz tuv?kai algas dienai. Uz ilg?ku laiku ?o kred?tu
var izsniegt ilgsto?as lieto?anas pat?ri?a pre?u ieg?dei, piem?ram, m?beles
utt.
Pat?ri?a kred?ts ir iedarb?gs piepras?juma papla?in??anas r?ks. Jo
kam?r ilgsto??s lieto?anas pat?ri?a priek?metiem ir akt?vs noiets,
p?rdev?js nedom? ??s preces p?rdot uz kred?ta. Tikko piepras?jums kr?tas,
preci s?k p?rdot uz kred?ta. ??ds solis var b?t ekonomiski pretrun?gs. Jo
ja kred?ts iesald? naudu prec?s, ko apmaks?s p?c ?s?ka vai ilg?ka laika,
tad tas pal?nina l?dzek?u apriti. Un procenti par pat?ri?a kred?tu ?os
zaud?jumus kompens? neliel? apm?r?. Bet p?rdodot uz kred?ta p?rdev?jam ir
izdev?g?k, nek? bezdarb?b? gaid?t pirc?ju un l?dzek?u apriti v?l vair?k
pal?nin?t.
Pat?ri?a kred?ta variant? prece ir d?rg?ka, bet maks?t var ilg?ku
laiku maz?m summ?m.
2. Kred?tu klasifik?cija
Pamatojoties uz kred?tu nov?rt?jumu, saska?? ar Latvijas Bankas padomes
15.07.1999. l?mumu Nr.58/3 par “Akt?vu un ?rpusbilances saist?bu
nov?rt??anas noteikumiem”, kred?ti klasific?jami:
- standarta kred?ti ir kred?ti, kuri neap?aub?mi tiks samaks?ti un tos
klasific? v?l div?s s?k?k?s grup?s, kas ir kred?ti aiz??m?jiem, kuriem
nav gaid?mas probl?mas ar par?da samaksu, jo prognoz?jam? naudas pl?sma
ir pietiekama, lai samaks?tu par?du, un kuri par?da samaksu veic saska??
ar l?gum? noteiktajiem termi?iem vai kav? par?da samaksu l?dz 5 dien?m,
k? ar? no nodro?in?juma atkar?gie kred?ti , ja to nodro?in?juma v?rt?ba
ir vien?da vai liel?ka par par?da summu, ja ?o nodro?in?jumu var
savlaic?gi p?rdot, jo past?v likv?ds tirgus, un kred?tiest?dei nav
juridisku ???r??u ?? nodro?in?juma atsavin??anai.
- uzraug?mie kred?ti ir kred?ti, kuriem nepiecie?ama pastiprin?ta
kred?tiest?des vad?bas kontrole, jo tiem piem?t potenci?la nedro??ba,
kas, ja situ?cija netiek main?ta, n?kotn? var ietekm?t par?da samaksu un
kred?tiest?dei rad?t zaud?jumus.
- zemstandarta kred?ti ir kred?ti, kuriem ir skaidri izteikta nedro??bas
pak?pe, kas liek ap?aub?t pilnu par?da samaksu, un kuri kred?tiest?dei
rad?s zaud?jumus, ja ?? nedro??ba netiks nov?rst.
- ?aub?gie kred?ti ir kred?ti, kuru d?? kred?tiest?dei ir liela zaud?jumu
iesp?ja, nov?rt??anas laik? nav iesp?jams prec?zi noteikt zaud?jumu
apjomu, bet ir pamatotas cer?bas da??ji atg?t kred?tu.
- zaud?tie kred?ti ir kred?ti, kuriem nov?rt??anas laik? nav re?las
v?rt?bas.
3. Aizdevumi juridisk?m un fizisk?m person?m
M?sdien?s past?v vair?kas kred?tu formas, kas ir at??ir?gas, ja
kred?ta pras?t?js ir fiziska persona vai
|
