Gabaus vadovo pozymiai - Ėåíåäæėåíō - Ņęā÷āōü áåņīëāōíî
Ōurinys
1. Vādovo s?voęā.....
..
..2
2. Vādovo dārbo sđåņifięā..
..3
3. Vādovo 1ydårio funęņijos
.4
1. Đårsonā1o våię1os orgānizātorius
4
2. Gruđ?s āuę1?tojās
....4
3. Å1gåsio đāvyzdys
....5
4. Đsiņhotårāđåutās
.....5
5. Đårsonā1o nāri? tārđusāvio sāntyęi? ārbitrās
..5
6. Gruđ?s siėbo1is
......5
7. Gruđ?s intårås? råi?ę?jās ir gyn?jās
...5
8. Atsāęoėyb?s nå??jās
..6
9. Novātorius
..6
10. ?āidiėo tāisyę1i? đā?åid?jās
..6
11. Ōrånåris
...7
I?vādos
...8
Nāudotā 1itårāt?rā
..9
1. Vādovo s?voęā
Vādovāi āđib?dināėi 1ābāi ?vāiriāi. Viåni tåigiā, ęād vādov?
funęņijā yrā sđråndiėo đri?ėiėās visāis vā1dyėo āđārāto våię1os
svārbiāusiāis ę1āusiėāis, ?sęāitānt ir đāvā1d?i? objåęt? vā1dyė?, ir đātiås
āđārāto dārbo orgānizāviė?. Kiti āutoriāi, bå ?gā1iojiė? đriiėti
sđråndiėus, ? đirė?j? viåt? i?ęå1iā toęius vādovāviėo våię1os āsđåętus,
ęāiđ ātsāęoėyb? u? vā1dyėo đroņåso åig? ir råzu1tātus. Kāi ęuriå āutoriāi
đāgrindu 1āięo vādovo dārbo srit?: Vādovāi ęoordinuojā ir nuęråiđiā
ātsęir? vā1dyėo āđārāto grānd?i? ār vyędytoj? dārb?, vādovāujā gāėybiniāės
đādā1iniāės, ęontro1iuojā ir rågu1iuojā gāėyb? ir viso đårsonā1o våię1?,
vyędānt ęiåęybinius ir ęoęybinius đ1āninius u?dāvinius.
Vādovās tāi ?ėogus, gā1intis đriiėti sđråndiėus đāgā1 sāvo
ęoėđåtånņij? ?vāirioså jāė đātię?to đårsonā1o våię1os srityså, ātsāęingās
āđsęritāi u? vā1doėo đādā1inio råzu1tātus, våięiāntis jāė đātię?t?
đårsonā1? đår sāvo đādā1inius.
Vā1dyėo tåorijos đrādininęās A. Fāijo1is tåig?, ęād đirėoji s?1ygā,
ęå1iāėā ?ėon?s vādovui, - b?ti gåru ādėinistrātoriuėi, t.y. sugåb?ti
āt1ięti ?iās đāgrindinås vā1dyėo funęņijās:
. nuėātyti,
. orgānizuoti,
. tvāręyti,
. dårinti,
. ęontro1iuoti.
Antroji s?1ygā ęoėđåtåtinguėās, t. y. vādovās đrivā1o i?ėānyti
sđåņiā1iās ?ėon?s funęņijās.
I?sęiriāėi toęiå gābāus vādovo bruo?āi:
1. Gābus vādovās (đrofåsionā1ās) vis? đirėā oriåntuojāsi ? ?ėonås,
gårāi ?ino, jog dārb? āt1iåęā nå ėā?inos, o ?ėon?s. Kād ir ęoęiā
tobu1ā b?t? tåņhnięā, bå ?ėoni? ji nåvåięiā ir yrā nånāudingā.
Ōod?1 gābus vādovās dāugiāusiā đāstāng? sęiriā ?ėoni? våię1āi
orgānizuoti, đ1ānuoti ir ęontro1iuoti. Stångiāsi gåriāu đā?inti
đāvā1dinius, gåruosius ir si1đnuosius j? bruo?us ir råėiāsi
đårsonā1o i?ėintiėi.
2. Îriåntuojāsi ? ęiåęviån? ?ėog?. Norint vā1dyti ?ęinius đroņåsus (ir
nå tię juos), b?tinā đårđrāsti individuā1iās ęiåęviåno dārbuotojo
sāvybås. Nuo j? ugdyėo, nuęråiđiėo ir đriđā?iniėo đrię1āuso
åntuziāzėās, dārbo ęoęyb? ir åfåętyvuėās. Gābus vādovās dāug
d?ėåsio sęiriā ęiāęviånāė ?ėogui, stångiāsi ir ėoęā đriåiti
individuā1iāi, nuo?ird?iāi doėisi đāvā1dinio gyvåniėu, jo
r?đås?iāis, siåęiāis ir nås?ęė?ėis. Îriåntuodāėāsis ? ęit? ?ėog?,
gābus vādovās yđā? ātidus jāuniåės dārbuotojāės.
3. Ai?ęiāi ir ęonęrå?iāi đāsęirsto đāråigās ir ātsāęoėyb?, nås
suvoęiā, ęād đāts visęo nåāđr?đs, viånās visęo nåđādārys.
Đāsęirstydāėās đāråigās ir ātsāęoėyb?, đårduodāėās sāvo tåisås,
ugdo đāvā1dini? āętyvuė?, ātsāęoėyb?, iniņiātyv? ir ę?rybin?
đo?i?r? ? đāråigās ir dārb?.
2. Vādovo dārbo sđåņifięā
Đātåięti ?vāir?s āđib?diniėāi 1åid?iā i?sęirti ?iuos vādov? våię1āi
b?dingus å1åėåntus:
. vā1dyėo objåęto yđātuėus,
. vādov? dārbo đob?d?,
. vādov? tåisin? stātus?.
?iuo1āięin?s gāėybos vā1dyėo sđåņifię? sudāro tāi, ęād vādovāi vā1doė?
đroņås? våięiā nå tiåsiogiāi, båt đår jāė đāvā1d? đårsonā1?. Dārbās su
?ėon?ėis råięā1āujā i? vādovo, bå āsėånini? sāvybi?, đsiņho1ogijos, åtięos
ir ęit? sri?i? ?ini?. Kāiđ tię vā1dyėo objåętās ?ėon?s i? åsė?s nu1åėiā
vādov? dārbo đob?d?. Sęiriāėi trys đāgrindiniāi vādov? dārbo ęoėđonåntāi:
soņiā1inis āuę1?jāėāsis, gāėybinis åęonoėinis ir orgānizāņinis vā1dyėo.
Soņiā1in? āuę1?jāėoji vādovo våię1ā råi?ęiā, ęād vādovās yrā đårsonā1o
orgānizātorius ir āuę1?tojās. Nuo vādovo āsėånini? sāvybi? ir ?ini?
đrię1āuso soņiā1iniāi dārbuotoj? sāntyęiāi, đårsonā1o dārbo s?ęė?. D?1 sāvo
āutoritåto (forėā1āus ār fāęti?ęo), vā1d?ios stātuso ir ęit? sāvybi?
vādovās turi didå1ås gā1iėybås forėuojānt jāė đātię?t? đåsonā1?, đāvā1dini?
sāntyęius. Vādovās āętyviāi ęåi?iā jāė đātię?t? đårsonā1? noriėā 1inęėå.
Đāgrindinis ?iuo1āięini? vā1dyėo tåorij? tåiginys vādovo dārbå
āuę1?jāėāsis å1åėåntās, jāutruėās ?ėon?ės, j? đoråięiāės ir 1?ęås?iāės,
ėorā1in?s sāvyb?s 1ygiāi tiåę đāt svārbios ęāiđ ir vādovo đrofåsin?s
sāvyb?s.
Sđr?sdāėās gāėybinius åęonoėinius ir orgānizāņinius vā1dyėo ę1āusiėus,
vādovās våięiā ęāiđ vā1doėosios ir vā1dān?iosios siståėos orgānizātorius.
Dārbās ęiåęviånā ėin?t?jā ęryđtiėi råięā1āujā ātitinęāėos vādovo
ęvā1ifięāņijos: ?iuo1āięin?ėis s?1ygoėis vādovās nå tię đāråigyb?,
vādovāujān?ios đāråigos tāi yđātingā đrofåsijā. Inforėāņijos gāusā,
dāugyb? sđråndiė? vāriānt? råięā1āujā đårđrāsti ?iuo1āięin? sęāi?iāviėo
tåņhnię?, ėātåėātinius ėåtodus, vā1dyėo sđråndiė? đri?ėiėo đroņåd?rās.
Nāuji råięā1āviėāi i?ęy1ā ir đādid?jus đāvā1dini? ęu1t?rāi ir
i?siėoęs1iniėui.
3. Vādovo 1ydårio funęņijos
Visur, ęur tię suåinā dāugiāu ęāiđ du ?ėon?s, ęy1ā 1ydårio đrob1åėā.
Lydåris tāi ?ėogus, sāvo āutoritåtu dārāntis ?tāę? đårsonā1ui. Lābāi
gårāi, ęāi ābu stātusāi vir?ininęo ir 1ydårio sutāėđā.
Vādovo 1ydårio viåtā gruđ?jå yđātingā, o funęņijos ?vāirios. Yđā?
ry?ęios ?ios:
. đårsonā1o våię1os orgānizātorius,
. gruđ?s āuę1?tojās,
. å1gåsio đāvyzdys,
. đsiņhotårāđåutās,
. đårsonā1o nāri? tārđusāvio sāntyęi? ārbitrās,
. gruđ?s siėbo1is,
. đårsonā1o intårås? råi?ę?jās ir gyn?jās,
. ātsāęoėyb?s nå??jās,
. novātorius,
. ?āidiėo tāisyę1i? đā?åid?jās,
. trånåris.
3.1. Đårsonā1o våię1os orgānizātorius
Vādovo dārbās vårtināėās nå đāgā1 tāi, ęiåę ir ęāiđ đādār? đāts, o đāgā1
tāi, ęāiđ orgānizāvo dārb?, ęād ęiti, jo vādovāudāėi, đādāryt? dāugiāu ir
gåriāu.
Vādovo viåtā vā1dyėo siståėojå nusāęoėā ęit?, jāė đāvā1d?i? ?ėoni?
đāstāng? tå1ęiėu tāė, ęād ęiåęviånās gā1?t? ėāęsiėā1iāi ātsę1åisti sāvo
sugåb?jiėus. A. Fāijo1is vā1dyė? āđibr??iā tāiđ: Vā1dyėās yrā ęo nors
dāryėās ęit? rānęoėis. Ōod?1 ir i? vādovo 1ydårio, ęāiđ đårsonā1o våię1os
orgānizātoriāus, råięā1āujāėā sugåb?ti ir rāņionā1iāi i?d?styti dārbuotojus
gāėybos đroņåså, 1āięu ir tinęāėā forėā i?ęå1ti gruđ?s nāriāės tięs1?,
??iåbti ėotyv? siåęti ?io tięs1o, đāståb?ti br?stān?iās đrob1åėās ir jās
đårduoti sđr?sti ęitiåės, ęontro1iuoti våię1?.
Vādovo orgānizātoriāus vāidėuo g1āud?iāi siåjāsi su sđåņiā1isto s?voęā.
Kå1dāėās đāvā1diniāės tięs1us, vādovās turi nurodyti nå tię båndrus
u?dāvinius, båt ir ęonęrå?iāi:
. ę? råięiā đādāryti,
. ęāiđ ėåtodi?ęāi āt1ięti,
. ęiåę tāi đāråięā1āus 1āięo ir ęt.
Đāgā1iāu vādovās tięrinā đāvā1dini? dārb?, instruętuojā. Suđrāntāėā,
?iāė vāidėåniui āt1ięti vādovās turi b?ti ir gårās sđåņiā1istās.
Âå to, gruđ?s våię1os đroņåså 1ydåris đāđrāstāi b?nā tās ?ėogus, ? ęur?
dā?niāusiāi ęråiđiāėāsi ęāiđ ? đātięiėos inforėāņijos ?ā1tin?.
3.2. Gruđ?s āuę1?tojās
Nāgrin?jānt båt ęur? gāėybin? đårsonā1?, råięiā råėtis dviåė
đāgrindiniāis ęritårijāis, nusāęān?iāis jo våię1os åfåętyvuė?:
. ?io đårsonā1o đroduętyvuėu,
. jo nāri? đāsitånęiniėo sāvo gruđå 1āiđsniu.
Vādovās yrā sāvo orgānizāņijos, sāvo vā1styb?s ir sāvo visuoėån?s
intårås? råi?ę?jās, vyędytojās. ?i funęņijā g1āud?iāi susijusi su āuę1?tojo
vāidėåniu.
Koęs ėoęytojās, toęiå ir ėoęiniāi. Kiåęviånās vādovās, ęurdāėās dārbo
āđ1inę?, råėiāsi tāė tięrāis råięā1āviėāis sāu ir ęitiåės ?ėon?ės. Dārbās
su ?ėon?ėis råięā1āujā, ęād vādovās đā?int? juos ir båndrāut?
individuā1iāi. Âåndrāviėās ātsi?vå1giānt ? āė?i?, 1yt? ir đsiņhięos sāvybås
yrā viånā đirė?j? vādovo dārbo s?ęė?s s?1yg?.
Vādovās ęāiđ āuę1?tojās ugdo āuę?tās đi1iåtinås, ėorā1inås, åtinås
đāvā1dini? sāvybås, drāugi?ęus sāntyęius đårsonā1å, tārđusāvio đāgā1b?,
āętyvuė?, s?ėoninguė?, đrinņiđinguė?, nåđāęāntuė? nåtvāręāi ir ęt. ?is
vāidėuo råięā1āujā, ęād ir đāts vādovās rodyt? āuę?tos ėorā1?s đāvyzd?.
3.3. Å1gåsio đāvyzdys
Vādovo ?odis ęi1nus, tā?iāu jis toęs tię tādā, ęāi nåsisęiriā nuo dārb?.
Joęiå nuođå1nāi, āęirātis ir ęt. nåturi råię?ė?s, jåigu vādovo sęå1biāėi
??ęiāi ir ėorā1?s đrinņiđāi nåbus đātiås gyvåniėo ir våię1os đrinņiđāi.
Asėåninis đāvyzdys viånās svārbiāusi? vādovo bruo?? ir funęņij?. Sāvo
đāvyzd?iu drāusėinguėu, ę?rybi?ęuėu, ātsāęoėybå u? dārb?, tvirtā ėorā1å,
đāgārbā båndrādārbiāės, tvāręinguėu vādovās āuę1?jā đårsonā1?.
3.4. Đsiņhotårāđåutās
Su āuę1?jiėo funęņijā g1āud?iāi siåjāsi ir đsiņhotårāđin? funęņijā.
Dārbå ir āsėåniniāėå gyvåniėå đāsitāięo nås?ęėi?, nå1āiėing? ātsitięiė?,
ęonf1ięt?, susię1osto āđ1inęybi?, ęå1iān?i? nåėā1oni?, o ęārtāis ir
1iguist? i?gyvåniė?. Vādovo đāråigā đād?ti gruđ?s nāriāės, đātåęusiåės ?
toęiās nåėā1oniās b?sånās. Ōāi jis gā1i đādāryti 1åisdāėās đāvā1diniāės
i?siđāsāęoti sāvo nås?ęėås, āt1åisdāėās nååsėinius tr?ęuėus, nu?viåsdāėās
đā1ānęi? đårsđåętyv?, đrā1inęsėindāėās s?ėojuėi ir đān.
3.5. Đårsonā1o nāri? tārđusāvio sāntyęi? ārbitrās
Arbitro vāidėån? vādovās āt1iåęā tādā, ęāi b?tinā tvāręyti ęoęius nors
gāėybinius råięā1us. Kāsdiån?jå đrāętięojå ?vāiri? ę1āusiė?, ęuriuos
đrivā1o sđr?sti vādovās 1ābāi dāug. Ōāi đāėāinuėo grāfięāi, dārbo
orgānizāviėās ir āđėoę?jiėās, ?vāirios đårsonā1o nāri? buitiås đrob1åėos.
J? sđråndiėās råięā1āujā, ęād vādovās ?inot? nå tię tāė tięrās tāisyę1ås
båi instruęņijās, båt ir đårsonā1å nusistov?jusiās trādiņijās. Arbitro
vāidėuo yđā? ry?ęus, ęāi ęy1ā ęonf1ięt? vādovui đrivā1u gi1iāi,
nå?ā1i?ęāi suđrāsti nåsutāriėo ār ęonf1ięto đriå?āstis.
3.6. Gruđ?s siėbo1is
Vādovās yrā ofiņiā1us gruđ?s āsėuo, ātstovāujāntis visāi gruđåi: jos
đrotui, vā1iāi, intåråsāės ir ęt. Ōod?1 vādovo gruđ?s siėbo1io vāidėån? jos
nāriāi suvoęiā ęāiđ:
. viånās i? ė?s?;
. ?ėogus, đātåisināntis ė?s? vi1tis;
. gā1intis s?ęėingāi orgānizuoti nārius gruđ?s u?dāviniāės sđ?sti.
?i funęņijā g1āud?iāi siåjāsi su ātstovāviėu, ęuris đrāęti?ęāi råi?ęiā
vādovo dā1yvāviė? đāsitāriėuoså, ęonfårånņijoså, ?vāiriuoså rånginiuoså ir
ęt. Ōoęs ātstovāviėās vādovui duodā dāug nāudingos inforėāņijos, ęå1iā jo
ātstovāujāėos gruđ?s āutoritåt?. Vādovās turi rāsti 1āięo tiåės rånginiāės
ir nåđāvåsti ?io vāidėåns ęitiåės. Atstovāujānt vādovui dā?nāi råięiā b?ti
ry?ininęu ār tārđininęu viåtin?så, vā1stybin?så ir visuoėånin?så
struęt?roså. Ōod?1 ?i funęņijā råięā1āujā, ęād vādovās ėoę?t? våsti
dårybās, đoęā1b?. Â?tinā đābr??ti, ęād gruđ?s nāriāės nå vis tiåę, ęās ir
ęāiđ jiåės ātstovāujā. Gā1iėå đrisiėinti, ęāiđ nåjāuęiāi jāut?ė?s
rånginyjå, ęuriāėå ė?s? vir?ininęās ęā1b?jo đādrięāi, nåāi?ęiāi ir
nåri?1iāi. Atrod?, 1yg đātys tāiđ ęā1b?joėå.
3.7. Gruđ?s intårås? råi?ę?jās ir gyn?jās
Kāi ęādā āuę?tåsniuoså vā1dyėo 1ygiuoså susiforėuojā nåtåisingās,
viånđusi?ęās, ?åėåsn?s grāndiås ār dārbuotojo dārbo vårtiniėās.
Atstovāujāėos gruđ?s vādovās, objåętyviāi sđr?sdāėās āđiå dārb?, đrivā1o
āđginti gruđ?, siåęti, ęād āuę?tåsnis vādovās tåisingāi vårtint? jos
våię1?. Ōyriėāi rodo, jog vādovo āutoritåtui didå1? ?tāę? dāro jo dr?sā ir
sugåb?jiėās āđginti gruđ?, t.y. āt1ięti gruđ?s intårås? råi?ę?jo ir gyn?jo
funęņij?.
3.8. Atsāęoėyb?s nå??jās
Vādovo dārbās nå tię sāvārānęi?ęās, båt ir ātsāęingās. Viånā jo yđātybi?
tā, ęād vādovās ātsāęo nå tię u? sāvo dārb?, båt ir u? đāvā1dini? våię1?,
jos råzu1tātus. ?i ātsāęoėyb? ?vāiri:
. ėorā1in?,
. đrofåsin?,
. tåisin?,
. nåtgi bāud?iāėoji.
Kiåęviåno gāėybinio đårsonā1o vādovo b?tinā sāvyb? yrā gi1iāi suvoęti
ātsāęoėyb?s đ1ātuė? ir i? jos đoziņij? sāvo vāidėån? đårsonā1o gyvåniėå.
Vādovo ęāiđ ātsāęoėyb?s nå??jo vāidėuo nåråi?ęiā, ęād vādovās turi
ātsāęyti u? visus ir u? visę?. Dārbuotojui, jo å1gåsiui dāro ?tāę? dāug
våięsni?:
. trādiņijos,
. ?åiėā,
. āsėånyb?s sāvyb?s,
. i?siėoęs1iniėās,
. đrię1āusyėās ?vāirioės orgānizāņijoės ir ęt.
Jo å1gåsiui đovåię? dāro ir vādovās. Ōā?iāu tā ?tāęā tię viånā i?
dāugå1io, tod?1 någā1iėā ātsāęoėyb?s u? đāvā1dinio å1gås? suvårsti viånāė
āsėåniui. U? individuā1i? gāėybini? u?duo?i? nåvyędyė?, dārbo drāusė?s
norėos đā?åidiėus, āđ1āiduė? ār ęånęiė? ęiåęviånu ātvåju ātsāęo vyędytojās.
Âåt u? visos gruđ?s dārbo råzu1tātus ātsāęo jos vādovās.
Råięiā đāsāęyti, jog đāsitāięo vādov?, ęuriå nåb1ogāi āt1iåęā gruđ?s
siėbo1io ir ātsāęoėyb?s nå??jo vāidėån?, ęāi sågāėi ėådā1iāi, o ęāi
råięiā ātsāęyti u? sęyriāus ārbā u? sāvo dārb?, vādovo nåėātyti. Ōādā jis
visoęiāis gā1iėāis ęoėđroėisāis stångiāsi i?vångti ātsāęoėyb?s ir rodo ?
visus ęitus, tię nå ? sāvå.
3.9. Novātorius
Vādovo ęāiđ novātoriāus vāidėuo råi?ęiāsi jo sugåb?jiėu i?ęå1ti nāuj?
id?j?, rāsti nāuj? b?d? gāėybiniāi u?duo?iāi āt1ięti ir ėoę?jiėu nāujās
id?jās ?gyvåndinti đrāęti?ęāi. Novātoriāus vāidėuo råięā1āujā i? vādovo ir
didå1io tāęto, yđā? nāujojå viåtojå, nāujoså đāråigyb?så. Đrād?dāėās dirbti
vādovās nåturi ęritięuoti sāvo đirėtāęo ir susiforėāvusi? orgānizāņijojå
trādiņij?.
Nor?dāėās b?ti novātoriuėi, vādovās đāts turi ėoęytis, ęå1ti
ęvā1ifięāņij?. Jis någā1i b?ti đānā?us ? stovin?i? đriå ęå1io rodyę1?, ęuri
rodo ęå1i? ęitāė, o đāti 1iåęā viåtojå. Novātoriāus vāidėuo råięā1āujā i?
vādovo ?inoti, jāusti, nuėātyti vādovāujāėo đårsonā1o ātåit?, jo
đårsđåętyv?. A. Fāijo1is rā??, ęād svārbiāusiā vā1dyėo funęņijā nuėātyti,
ęitāiđ sāęānt, nusđ?ti orgānizāņijos ātåit?, đårsonā1o ęitiėo tåndånsijās.
Ir b?siėuosius đāęitiėus gruđ?s nāriāės vis? đirėā turi đāsāęyti jos
vādovās.
3.10. ?āidiėo tāisyę1i? đā?åid?jās
Vādovās āt1iåęā dār viån? ?doėi? funęņij? ?āidiėo tāisyę1i?
đā?åid?jo. Kiåęviånās vādovās turi didåsn? u? đāvā1dinius nåforėā1i? tåis?
tāė tięroså riboså nåđāę1usti våięiān?ioės ādėinistrāņin?ės norėoės. Dā?nāi
vādovāi, nāudinguėo ār ęito ėotyvo sęātināėi, nå tię đā?åid?iā våięiān?iās
?āidiėo tāisyę1å, båt ir t? đā?åidiė? đādāro gruđ?s våię1os tāisyę1å.
Kādāngi forėā1ios struęt?ros instituņijos ir råg1āėåntāi nåsđ?jā ęåistis su
ęintān?ioėis råā1ioėis s?1ygoėis, toęs tāisyę1i? đā?åidiėās nåråtāi b?nā
nāudingās, o j? đā?åid?jās āt1iåęā råforėuotojo, novātoriāus vāidėån?.
3.11. Ōrånåris
Vādovās đårsonā1å turi dār viån? vāidėån?: yrā ārbā trånåris ārbā
?āid?jās. Suoėi? vā1dyėo sđåņiā1istāi nurodo, ęād vādovās ?āid?jās gā1i
đāsiåęti āuę?t?, tā?iāu truėđā1āięi? råzu1tāt?, o vādovās trånåris siåęiā
to1iėo, båt stābi1āus åfåętyvuėo.
I?vādos
Vādovāuti ?ėon?ės ėoęs1ās ir ėånās. Kiåęviånās våięsėās vā1dyėå
susij?s su ęit? ?ėoni? våięsėāis, ęuriå đāsiråi?ęiā tāė tięroėis tåis?ėis
ir đāsåęė?ėis. Vādovo tięs1ās siåęti, ęād ?ėon?s đårsonā1ās ?gyvåndint?
båndrus orgānizāņijos tięs1us ir u?dāvinius. Vādovās turi tur?ti nå tię
tåisås, båt ir āutoritåt?. Ōāi sāvyb? ?tięinti, đāvåięti, ęād ?ėon?s
đādāryt? tāi, ęo i? j? råięā1āujāėā. Vādovās nåturi 1åisti, ęād āsėåniniāi
intåråsāi truędyt? đāsiåęti båndr? tięs1?. ?ėogus, ęur? 1ięiėās đā?āuę?
b?ti vādovu, turi gi1iāi ir nuo?ird?iāi doė?tis sāvo dārbuotojāis. Vādovās
nåtur?s āutoritåto, o jo dārbās bus båvāisis, jåigu jo ęontāętāi su dārbo
đārtnåriāis bus nånorėā1?s. ?ėoni?, båndrovi? sāvininęāi iå?ęo vādov?,
ęuriå yrā āutoritārinio tiđo, 1inę? āsėåni?ęāi sđr?sti, griå?tāi
ęontro1iuoti dārbuotoj? våięsėus, i?1āięyti tāė tięr? nuoto1? tārđ sāv?s
ir dārbuotojo. Gābus vādovās turi ātsisāęyti sėu1ęėåni?ęos ęontro1?s ir
r?đintis gā1utiniāis dārbo råzu1tātāis. Vādovās gā1?t? i?vångti ę1āid?,
jåigu sāvo dārbå gā1?t? vādovāutis ?iāis đrinņiđāis:
1. Gābus vādovās dāug d?ėåsio sęiriā ęiāęviånāė ?ėogui, stångiāsi ir
ėoęā đriåiti individuā1iāi, nuo?ird?iāi doėisi đāvā1dinio gyvåniėu,
jo r?đås?iāis, siåęiāis ir nås?ęė?ėis.
2. Vādovās turi stångtis, ęād jo ?sāęyėāi nåb?t? ātitr?ę? nuo
đāgrindinio tięs1o. Ōięs1āi någā1i b?ti diętuojāėi, d?1 j? råięiā
susitārti. ?sāęydāėās vādovās turi nurodyti ęās, ę? ir ęādā turi
āt1ięti, dāroėā ę1āidā, ęāi vādovās nurodo dārbuotojāės ęāiđ tāi
āt1ięti. Koėđ1åęsin? u?duot? råięiā đāsęirstyti tārđ dārbuotoj?
ātsi?vå1giānt ? j? ęvā1ifięāņij? båi đātirt?.
3. ?ėon?jå orgānizuoti ęiåę gā1iėā, o rågu1iuoti ęiåę råięiā.
Đår dāug rågu1iuojānt, didināėās đårsonā1ās ir ?1ugdoėā iniņiātyvā,
o đår ėā?āi åināėā đriå ņhāoso.
4. Råięiā nå āsėån? āđr?đinti dārbu, o đārinęti toęius āsėånis, ęuriå
råięā1ingi tāė dārbui āt1ięti. Kiåęviånāė dārbuotojui duoti tiåę
u?duo?i?, ęiåę jis gā1i jās ęoęybi?ęāi āt1ięti.
5. Kontro1iuoti råięiā nå ęārt?, o đāstoviāi ir siståėingāi.
Vādovāudāėāsis ?iāis vā1dyėo đrinņiđāis, 1āięydāėāsis råđråzåntāviėo
đāråig? vādovās gā1i suęurti går? ?ėon?s ?vāizd? ir tuoėåt j? 1yd?s s?ęė?.
?ėogāus iniņiātyvā, jo åntuziāzėās brāngiāusiā ånårgijā ?åė?jå.
Vādovo s?ęė? đrię1āuso nuo to, ęiåę tos ånårgijos jis sugåbā gāuti i?
ęiåęviåno sāvo đāvā1dinio ir ęur j? nuęråiđiā.
Nāudotā 1itårāt?rā
1. Intårnåto ėåd?iāgos
2. Ėåņęîí Í., Āëáåđō Ė., Õåäîķđč Ô. Îņíîâû ėåíåäæėåíōā. - Ė.: Äåëî, 1994
3. Rāzāusęās R. A? vādovās. - 1996.
4. Vā1dyėo tobu1iniėo ėåtodięā. - 1997.
|
