Я:
Результат
Архив

МЕТА - Украина. Рейтинг сайтов Webalta Уровень доверия



Союз образовательных сайтов
Главная / Предметы / Деньги и кредит / Procenti


Procenti - Деньги и кредит - Скачать бесплатно


Siguldas Valsts ?imn?zijas



                         Kred?tu un l?zingu procenti



                                                          Datums 01.12.2002.



      Saturs.
 Ievads     3
      1. Kred?ti un to procenti    4

      1. Kred?tu procenti Unibank? 6
          1. Ma?istra kred?tu.
          2. Hipot?ku kred?tu.
          3. B?vniec?bas kred?tu.
      2. L?zingi un to procenti    8
 Nobeigums  9
 Izmantot? literat?ra  10



      Ievads.
      Ne visi cilv?ki Latvij? ir tik tur?gi,  ka  var  at?auties  ieg?d?ties
preces uzreiz. Cilv?ki kr?j naudu ilg?ku laiku, lai var?tu  ieg?d?ties  k?du
konkr?tu preci. Ta?u vi?i var  ar?  to  aiz?emties  no  bank?m  vai  l?zinga
grup?m. Bet attiec?gi par to vi?iem j?maks? procenti. Katrai  kred?tiest?dei
ir savi procenti, ko t? liek atmaks?t atpaka?.
      Arvien  vair?k  cilv?ki  ?em  kred?tus,  jo  tas  vi?iem  dod  iesp?ju
ieg?d?ties preci uzreiz, nekr?jot naudu vair?kus gadus.
      M?sdien?s ekonomika neb?tu iedom?jama bez kred?tattiec?b?m. Tas  paver
pla?as iesp?jas mazajiem  ra?ot?jiem.  Kred?ts  dod  iesp?ju  savlaic?gi  un
piln?gi apmierin?t uz??muma vajadz?bas p?c naudas l?dzek?iem, tos  izmantot,
lai g?tu liel?ku pe??u un uz??muma izaugsmi. Ta?u  kred?ti  tiek  doti,  lai
g?tu pe??u no ?iem dar?jumiem.
      Tas noz?m?, ka abas puses ir ieguv?ji, gan kred?ta ??m?ji, gan dev?ji.



      Kred?ti un to procenti.

      Kred?ts – (no lat??u  –  creditum,   ”credere  ‘ticзt  -  uztic?ties„)
Naudas l?dzek?u vai  materi?lo  v?rt?bu  nodo?ana  fiziskai  vai  juridiskai
personai  uz  noteiktu  termi?u  un  par  zin?mu  atl?dz?bu  (parasti   pret
attiec?gu nodro?in?jumu).
      Kred?ta  b?t?bu,  formas,  funkcijas  un   lomu   nosaka   sabiedriski
ekonomisk?s iek?rtas. Kred?ta attiec?b?s parasti  ir  divas  puses:  kred?ta
aizdev?js (kreditors) un aiz??m?js (debitors).
      Pirms kapit?lisma form?cijas  galven?  kred?ta  forma  bija  aug?ot?ju
kred?ts. T? aizdev?ji bija tirgo?i, nodok?u atpirc?ji,  bazn?cas,  klosteri,
bet aiz??m?ji – s?kra?ot?ji,  vergturi,  feod??i,  kas  aizdevumu  izmantoja
tikai par maks??anas l?dzekli.
      Kred?ts pa?trina uz??m?ju ra?o?anas un apgroz?juma fondu apriti, sekm?
apgroz?bas izmaksu samazin??anos, rentabilit?tes  paaugstin??anos.  Kred?tam
ir   svar?ga   noz?me   kapit?lieguld?jumu   efektivit?tes   paaugstin??an?.
Ilgtermi?a kredit??anas noteikumos paredz?ta  atbild?ba  par  kred?tl?dzek?u
m?r?tiec?gu un efekt?vu izmanto?anu kapit?lieguld?jumos.
      Kred?tiem ir liela noz?me zin?tnes un tehnikas  sasniegumu  ievie?an?,
to izstr?des pa?trin??an?.
      M?sdien?s ir vair?ki veidi, k?  var  ieg?t  kred?tus.  Tos  var  ieg?t
bank?s vai l?zinga komp?nij?s. Katra banka pied?v?  savas  procentu  likmes,
t?p?c jums ir iesp?ja izv?l?tie, kur? bank? vai l?zinga grup?  j?s  v?laties
to ?emt.
      Kred?tu avoti ir uz laiku br?vie naudas l?dzek?i, kas  nav  iesaist?ti
ne ra?o?an?, ne pre?u apgroz?b?. Tie var koncentr?ties  bank?s.  K?  jau  es
min?ju,  par  kred?tu  j?maks?  procenti.  Iz??ir  vienk?r?os  procentus  un
saliktos procentus.
      ?Vienk?r?ie procenti:
           piem?ram: firma  bank?  aiz?emas  1000  Ls  uz  12  m?ne?iem  ar
           procentu likmi 2%.  Katru m?nesi no aiz?emt?s summas j?maks? 2%,
           t.i., 20 Ls. Par  se?iem  m?ne?iem  j?maks?  240  Ls.  Kop?  b?s
           j?atdod 1240 Ls.
      ?Saliktie procenti:
           piem?ram: firma bank? aiz?emas 1000 Ls uz 6 m?ne?iem ar procentu
           likmi 2%.
           1. m?nes? 1000+20 = 1020 Ls (otraj? m?nes?  procentus  apr??in?s
              no 1020 Ls, un tas ir 20.04 Ls), t?p?c
           2. m?nes? 1020+20.4 = 1040.4 Ls
           3. m?nes? 1040.4+20.8 = 1061.2 Ls (2% no 1040.4 = 20.8) u.t.t
      Kred?ti var b?t:
     1. ?stermi?a kred?ti. (l?dz vienam gadam) Tie parasti  ir  neizdev?gi,
        bet ir situ?cijas, kad tie ir nepiecie?ami.
     2. Ilgtermi?a kred?ti. (Ilg?k  par  1  gadu)  Tiem  savuk?rt  procentu
        likmes ir zem?kas, ta?u  tiek  pras?tas  ?oti  sp?c?gas  garantijas
        (parasti nekustamais ?pa?ums).
      Kred?ta formas:
           1. Komerci?lais kred?ts:
             To  pie??ir  uz??mumi  cits  citam  pre?u   kapit?la   form?s.
             Komerci?l? kred?ta l?dzeklis ir vekselis – ?pa?a par?dz?me  ar
             noteiktu maks??anas  termi?u.  Vien?  virzien?  parasti  kurs?
             prece, bet otr? p?c k?da laika – nauda.
           2. Ba??ieru kred?ts:
             To izsniedz bankas un citas kred?tiest?des juridisk?m un
             fizisk?m person?m naudas aizdevuma form?.
           3. Pat?ri?a kred?ts:
             Tas tiek pie??irts iedz?vot?jiem, p?rdodot person?g?  pat?ri?a
             preces uz nomaksu. Par pat?ri?a kred?tu tiek iekas?ts  aizdevu
             procents.
           4. Valsts aiz??mums:
             Valsts izlai? aiz??mumu oblig?cijas. T?s br?vi p?rk un  p?rdod
             bankas un no t?m iedz?vot?ji. T?dej?di valsts ir debitors.
           5. Hipotek?rais kred?ts:
             Tas ir ilgtermi?a  aizdevums  pret  ??lu.  Bank?  var  ie??l?t
             nekustamo  ?pa?umu,  kas  atrodas  Latvijas  teritorij?,   bet
             aizdevumi nedr?kst p?rsniegt 60% no ??las summas.
             To izsniedz ??diem m?r?iem:
                 a) nekustam? ?pa?uma manto?anas un pirk?anas k?rto?anai.
                 b) Zemes augl?bas uzlabo?anai.
                 c) ?ku b?v??anai,  moderniz?cijai,  zemes  melior?cijai  un
                    cit?m vajadz?b?m.
           6. Finansi?lais l?zings:
             Bankas  vai  l?zinga  komp?nijas  ieg?d?jas  darba   l?dzek?us
             (iek?rtas, darbagaldus, ma??nas u.c.) un tos  iznom?,  nosakot
             noteiktu procentu likmi.
           7. Studentu kred?ts:
             ?o kred?ti var sa?emt stud?jo?ie studenti, kas apg?st
             akredit?tas studiju programmas. Kred?ta apjoms maksim?li ir 35
             Ls m?nes?.
    Overdrafts (bankas kred?ta p?rsniegumi):
    Overdrafts ir summa, kuras robe??s banka kredit? teko?? konta ?pa?nieku
virs  kont?  eso??  l?dzek?u  atlikuma.  Overdrafts  faktiski  ir  ?stermi?a
kred?ts, kuru parasti izsniedz bez nodro?in?juma uz termi?u, kas nav  ilg?ks
par 12 m?ne?iem. ?o kredit??anas veidu izmanto gan fiziska  personas  ,  gan
juridiskas personas (visbie??k to izmanto fiziskas personas).
    Kred?ti tiek grup?ti ar? p?c to izlietojuma:
    1.  Invest?ciju  kred?ts,  ko  izsniedz   pamatl?dzek?u   atjauno?anai,
       palielin??anai.
    2. Uz??muma l?dzek?u kred?ts, ko  izmanto,  lai  palielin?tu  apgroz?mo
       l?dzek?u daudzumu.
    3. Sezonas kred?ts – l?dzek?u p?rvar??ana  pirms  sezonas  vai  sezonas
       laik?.
    4.  Pat?ri?a   kred?ts   tiek   pie??irts   iedz?vot?jiem   pirktsp?jas
       pastiprin??anai.



      Kred?tu procenti Unibank?.
      K? jau jebkur? uz??mums ar? banka grib nopeln?t. Bet lai nopeln?tu  ir
j?piesaista klienti. T?p?c bankas  veido  da??d?k?s  kampa?as,  atlaides  un
daudzus citus pas?kumus, kas var?tu veicin?t bankas izaugsmi.
      Unibanka pied?v?:
          1. Ma?istra kred?tu.
          2. Hipot?ku kred?tu.
          3. B?vniec?bas kred?tu.
           u.c.

1. Ma?istra kred?ts.
Ma?istra kred?ts paredz?ts studiju maksas seg?anai str?d?jo?iem,  kas  stud?
ma?istrant?r?,  augst?k?  l?me?a  profesion?laj?   studiju   programm?   vai
doktorant?r?, kuru regul?rie ikm?ne?a  ien?kumi  vismaz  tr?s  m?ne?us  tiek
p?rskait?ti uz kontu Unibank?.
Aizdevuma apjoms
Minim?l? aizdevuma summa ir atbilsto?a maksai par  vienu  studiju  semestri,
maksim?l? – par vienu studiju gadu.
Procentu likmes:
Ja J?s esat Studenta Bankas lietot?js, tad procentu likme ir tikai 0.9%
m?nes? jeb 11% gad?.
Ja J?s Studenta banku v?l neizmantojat, procentu likme ir 1% m?nes? jeb 12%
gad?.
T? k? izmanto?anas laiks ir neilgs (6 m?ne?i) un summas nelielas, tad
kred?ta sad?rdzin?jums ir niec?gs. Piem?ram, par kred?tu vienam semestrim:
Summa LVL 260, termi?? 6 m?ne?i - aizdevuma procenti sast?da aptuveni 9
latus.

Summa LVL 500, termi?? 6 m?ne?i - aizdevuma procenti sast?da aptuveni 18
latus.
Komisijas maksa:
Vien?g? komisijas maksa ir par Ma?istra kred?ta piepras?juma izskat??anu:
Studenta Bankas lietot?jiem - LVL 2.

P?r?jiem – LVL 3.
2. Hipot?ku kred?ts:
Hipot?ku kred?ts piem?rots, lai J?s var?tu:
     1. ieg?d?tiesvai remont?t nekustamo ?pa?umu;
     2. sa?emt naudu citiem m?r?iem.
Aizdevumu J?s varat sa?emt latos, ASV dol?ros un eiro.
Minim?l? aizdevuma summa Ls 3000 vai t?s ekvivalents cit? val?t?.

Aizdevuma summa var sasniegt  85%  no  nekustam?  ?pa?uma  tirgus  v?rt?bas.
Aizdevuma summa ir atkar?ga no termi?a.
Aizdevuma termi?? var b?t no 2 l?dz 40 gadiem.
Aizdevuma procentu likmes Hipot?ku  kred?tam  var  b?t  div?j?das  p?c  J?su
izv?les:
     1. fiks?ta likme (tiek noteikta 2 gadu periodam),
     2. main?ga likme (tiek noteikta reizi 3 m?ne?os).
3. B?vniec?bas kred?ts:
Aizdevuma val?ta:
Aizdevumu J?s varat sa?emt latos, ASV dol?ros vai Eiro.
Minim?l? aizdevuma summa:
LVL 3000 vai t?s ekvivalents cit? val?t?.
Aizdevuma apjoms:
Izsniedzam? B?vniec?bas kred?ta summa - l?dz pat 75 % no b?vobjekta
n?kotnes v?rt?bas.
Aizdevuma termi??
Maksim?lais B?vniec?bas kred?ta termi?? ir 1 gads. P?c objekta nodo?anas
ekspluat?cij? B?vniec?bas kred?ta tiek p?rform?ts par Hipot?ku kred?tu ar
atmaksas termi?u l?dz pat 40 gadiem.
Procentu likmes
Procentu likmes ir div?j?das p?c Klienta izv?les:
1. main?ga - ar iesp?ju main?ties kred?ta l?gum? atrun?tos laika periodos
saska?? ar 3 m?ne?u UNIBOR, LIBOR likmes sv?rst?b?m

2. fiks?ta – nemain?ga l?dz B?vniec?bas kred?ta p?rform??anai par Hipot?ku
kred?tu vai darb?bas izbeig?an?s dienai (maksim?li 1 gads)
Klients maks? procentus no faktiski izmantot?s B?vniec?bas kred?ta summas.



      L?zings un to procenti.
      Izcelsme – no ang?u valodas “leasing” < to lease ‘iznom?t’.
      L?zings ?auj ieg?t mantu lieto?an?, par to maks?jot noteiktu summu
katru m?nesi, l?dz tiek nomaks?ta visa priek?meta v?rt?ba un l?zinga
priek?meta ?pa?umties?bas p?riet pirc?jam.
      L?zings tiek dal?ts div?s grup?s:
     1. Finansu l?zings:

        ?aj? gad?jum? l?zinga ??m?js sedz visas izmaksas saist?tas ar
        l?zinga objekta ekspluat?ciju, un, protams, patur visu pe??u, ko
        g?st ekspluat?jot ?o lietu vai objektu. Nok?rtojot visus
        maks?jumus, l?zinga ??m?js k??st par l?zinga objekta ?pa?nieku.
     2. Operat?vais l?zings (saukts ar? par nomu):

        L?zinga objekts, l?zinga periodam beidzoties, nep?riet l?zinga
        ??m?ja ?pa?um?, bet gan paliek t? dev?ja ?pa?um?, t.i. l?zinga
        ??m?js ?em objektu tikai lieto?an?.
      L?zinga ??m?js ir persona, kas  ieg?d?jas  l?zinga  objektu  un  maks?
ikm?ne?a maksu, kas sast?v no amortiz?cijas  maksas,  procentiem  un  citiem
maks?jumiem.
      L?zinga kred?ts ir  maz?k  riskants  par  naudas  kred?tu,  jo  naudas
aizdevumu izsnieg?anai ir     nepiecie?ama  ??la,  kuras  v?rt?ba  p?rsniedz
sa?emto naudas summu. L?zinga kred?ts savuk?rt noz?m?, ka tiek aizdots  k?ds
darba l?dzeklis, kas ir l?zinga dev?ja ?pa?ums, t?tad tas vienlaikus ar?  ir
kred?ta nodro?in?jums.  T?d??  ar?  l?zinga  procentu  likme  tiek  noteikta
zem?ka nek? aizdevumu procenta likme.



      Nobeigums.
      K? jau  var  secin?t,  mums  ir  pieejami  vis?di  kred?tu  veidi  gan
ilgtermi?a, gan  ?stermi?a.  Pat?r?t?jam  ir  iesp?ja  izv?l?ties  p?c  vi?a
uzskatiem izdev?g?ko no tiem. K? ar? ir daudz kred?tiest??u,  kuras  pied?v?
mums  savus  pakalpojumus.  Pirc?jam   ir   liel?kas   iesp?jas   ieg?d?ties
v?rt?g?kas prece pateicoties kreditoriem.



      Izmantot? literat?ra.

     1. Junior Achievement Latvia – Biznesa Pamati.
     2. Latvijas Padomju enciklop?dija.
     3. INTERNETS – www.unibanka.lv
 



Назад


Новые поступления

Украинский Зеленый Портал Рефератик создан с целью поуляризации украинской культуры и облегчения поиска учебных материалов для украинских школьников, а также студентов и аспирантов украинских ВУЗов. Все материалы, опубликованные на сайте взяты из открытых источников. Однако, следует помнить, что тексты, опубликованных работ в первую очередь принадлежат их авторам. Используя материалы, размещенные на сайте, пожалуйста, давайте ссылку на название публикации и ее автора.

281311062 © insoft.com.ua,2007г. © il.lusion,2007г.
Карта сайта